Jaunumi
SVĒTKI visai ģimenei
- Publicēts 10.07.2024.
Draugi, radi, kaimiņi, Radošā kvartāla PASTS radošo darbnīcu dalībnieki, Ogres Attīstības Biedrības izzinošo pasākumu apmeklētāji, bērni un vecāki! Ikviens, kurš ir bijis klāt Radošā kvartāla PASTS un biedrības notikumos, ikviens, kurš vēl tikai domā pievienoties! Kā jau iepriekš ziņojām, ielūdzam uz meistardarbnicu noslēguma SVĒTKIEM PASTA pagalmā!
Ciemiņus gaidīsim 21.jūlijā no plkst.14.00 līdz 18.00.
SVĒTKI visai ģimenei! Darbnīcas, izstāde, izzinoši arhitektūras stāsti, mūzika un pikniks. Aicinām līdzi ņemt nelielu “piknika groziņu”, jaukas svētdienas pēcpusdienas baudīšanai.
Pasākums tiek organizēts Ogres novada pašvaldības projektu konkura „Radoši – Aktīvi – Darbīgi – Izglītojoši – Ogres novadam” (“R.A.D.I. – Ogres novadam”) darbības ietvaros.
Uz tikšanos!
MEISTARDARBNĪCAS SVĒTKI
- Publicēts 27.06.2024.
Pateicoties Ogres novada pašvaldības finansējumam, projekta „Radoši – Aktīvi – Darbīgi – Izglītojoši – Ogres novadam” (“R.A.D.I. – Ogres novadam”) ietvaros, mēs varēsim realizēt savas radošās idejas materiālā, darbojoties keramikas darbnīcā “Pagalma stāsts”, tekstila materiālu darbnīcā “Aizmirstās vēstules”, porcelāna un papīrlietu darbnīcā “Svētku rota”.
Meistardarbnīcu noslēgumā, 21.jūlija pēcpusdienā, esam ieplānojuši PASTA kvartāla pagalma svētkus ar daudzveidīgu programmu. Aicināti svinēt visi, kuri jebkādā veidā saistīti ar mūsu PASTA kvartālu- mūsu mazie un lielie nodarbību dalībnieki, vecāki, meistarklašu dalībnieki no 2021.-2023.gadam RADI-Ogres novadam projektu ietvaros, Dizaina un Ogres novada uzņēmēju tirdziņu apmeklētāji, draugi un radi, PASTA māju īrnieki, visi, visi…
Uz tikšanos mākslas svētkos!
VASARAS RADOŠĀS NEDĒĻAS BĒRNIEM
- Publicēts 16.05.2024.
KRĀŠŅAIS DĀRZS 10.- 14.JŪNIJS
10.00- 12.00 bērniem vecumā no 7 līdz 9 gadiem, pieteikties šeit līdz 7.jūnijam (6 vietas).
14.00- 16.00 bērniem vecumā no 10 līdz 12 gadiem, pieteikties šeit līdz 7.jūnijam (6 vietas).
Nodarbībās zīmēsiet, gleznosiet, griezīsiet un līmēsiet, bet ne tā kā parasti! Būs “pikniks dārzā” keramikas nodarbībā.
Maksa par radošo nedēļu 80 EUR. Iekļauti materiāli un tehniskais nodrošinājums. Nodarbības vadīs profesionālas mākslinieces Signe Kraukle un Zane Zariņa. Sīkāka informācija Signe, tel. 22036605.
CEĻOJUMS 8.- 12.JŪLIJS
10.00- 12.00 bērniem vecumā no 7 līdz 9 gadiem, pieteikties šeit līdz 5.jūlijam (6 vietas).
14.00- 16.00 bērniem vecumā no 10 līdz 12 gadiem, pieteikties šeit līdz 5.jūlijam (6 vietas).
Nodarbībās zīmēsiet, gleznosiet, griezīsiet, liesiet, veidosiet un līmēsiet. Dosimies mākslas ceļojumos tuvu un tālu, seni un ne tik seni. Noslēpumaini?
Maksa par radošo nedēļu 80 EUR. Iekļauti materiāli un tehniskais nodrošinājums. Nodarbības vadīs profesionālas mākslinieces Signe Kraukle un Zane Zariņa. Sīkāka informācija Signe, tel. 22036605.
DĀRZA NE-DARBI 10.,12. un 13.jūnijs
17.00- 18.30 bērniem vecumā no 4 līdz 6 gadiem, pieteikties līdz 7.jūnijam, sazinoties ar Signi Kraukli, tel. 22036605, e-pasts: si.studija@inbox.lv (6 vietas).
Neparastas radošās darbnīcas ! Ne parasta gleznošana, ne parasta grafika un ne parsti unstrumenti un tehnikas.
Maksa par radošo nedēļu 40 EUR. Iekļauti materiāli un tehniskais nodrošinājums.
SVĒTKI 8.- 12.JŪLIJS
17.00- 18.30 bērniem vecumā no 4 līdz 6 gadiem, pieteikties līdz 5.jūlijam, sazinoties ar Signi Kraukli, tel. 22036605, e-pasts: si.studija@inbox.lv (6 vietas).
Radīsiet paši sev svētkus ! Rotasim un rotāsimies. Būs košas bildes. Vasara !
Maksa par radošo nedēļu 40 EUR. Iekļauti materiāli un tehniskais nodrošinājums.
Ekskursija pa Ogri
- Publicēts 15.04.2024.
Aicinām pastaigā pa Ogri.
Tiekamies pie Ogres Tautas nama (Rīgas ielā 15) un ceļš mūs vedīs tikai taisni – garām “gastūzim”, ieskatīsimies tirgū un netālu no Ogres dzelzceļa stacijas un restorāna “Policijas akadēmija” apciemosim Marsona kungu. Izejot cauri tunelim ceļš mūs vedīs pa Bērzu aleju un Upes prospektu, līdz būsim nonākuši pie Ogres upes. Maršruta otro daļu veiksim gar slimnīcu, bibliotēku, mūzikas skolu un atgriezīsimies uz galvenās gājēju ielas.
Ceļā Jūs pavadīs gides Gaida Brūvere un Inta Kriškāne, tas būs dažāds un interesants. Dosimies pastaigā, līdzi ņemot labu noskaņojumu un zinātkāri, lietus gadījumā, vēlams, arī lietussargu.
Tikšanās vieta – pie Ogres Tautas nama (Rīgas ielā 15),
Tikšanās laiks – 20.aprīlī pulksten 11.00.
Maršrutu noslēgsim pie Ogres dzelzceļa tuneļa. Pasākuma ilgums 2 – 2.5 stundas.
Dalības maksa – 7.00 Eur, invalīdiem – bez maksas, pieteikties: https://oab.lv/product/ekskurija-ogre/
Pavasara darbnīcas PIERADINĀT MĀKSLU
- Publicēts 14.04.2024.
Aicinām pieteikties uz meistardarbnīcām pieaugušajiem un bērniem.
21.aprīlī meistardarbnīca pieaugušajiem “Porcelāna apgleznošana. Dekols”, pieteikties šeit.
21.aprīlī meistardarbnīca pieaugušajiem “Ekspresīvā gleznošana”, pieteikties šeit.
27.aprīlī meistardarbnīca pieaugušajiem “Māla veidošana uz podnieka virpas (iesācējiem)” no pulksten 11:00 līdz 12:30, pieteikties šeit.
27.aprīlī meistardarbnīca pieaugušajiem “Māla veidošana uz podnieka virpas (iesācējiem)” no pulksten 13:30 līdz 15:00, pieteikties šeit.
1.maijā meistardarbnīca pieaugušajiem “Papīrlietu darbnīca. Gaismas objekts”, pieteikties šeit.
1.maijā meistardarbnīca bērniem vecumā no 6 līdz 10 gadiem “Keramika bērniem. Augu pētniecība un māls”, pieteikties šeit.
11.maijā meistardarbnīca pieaugušajiem “Tekstils.Lupatu deķa izgatavošanas veidi”, pieteikties šeit.
Gaidīsim Jūs Radošajā kvartālā “PASTS”, Ogrē, Brīvības ielā 38 (pagalma ēkā).
Ekskursija pa Jaunogri
- Publicēts 09.04.2024.
Aicinām izzināt Jaunogri – Jaunogres pirmssākumus ar tās apbūvi un iedzīvotāju atmiņām.
Ekskursiju sāksim Vidus prospektā ar kāda nozieguma stāstu, un turpināsim ar mākslas pieskārienu romantiskajā Saules prospektā. Nogriežoties uz Zilokalnu prospektu, dosimies tvert Jaunogres parka burvību, un tad Ausekļa prospektā ieklausīsimies vēl kādos stāstos.
Ceļā Jūs pavadīs gides Gaida Brūvere un Inta Kriškāne, tas būs dažāds un interesants. Dosimies pastaigā, līdzi ņemot labu noskaņojumu un zinātkāri, lietus gadījumā, vēlams, arī lietussargu.
Tikšanās vieta – veikala Maxima automašīnu stāvlaukums Jaunogres dzelzceļa stacijas pusē, Vidus prospektā 1, pulksten 11.00.
Maršrutu noslēgsim sākumpunktā. Pasākuma ilgums 2 – 2.5 stundas.
Dalības maksa – 7.00 Eur, invalīdiem – bez maksas, dalība iepriekš reģistrējoties: https://oab.lv/product/ekskurija-jaunogre/ .
Pirmā burtnīca OGRE PAGALMU STĀSTI
- Publicēts 18.01.2024.
Esam priecīgi paziņot, ka 2023.gada nogalē tapusi pirmā burtnīca OGRE PAGALMU STĀSTI un aicinām interesentus uz tikšanos un atvēršanas svētkiem.
Pasākums notiks Ogres Centrālās bibliotēkas konferenču zālē, sestdien, 27.janvārī pulksten 13:00.
Burtnīcas stāsts veidots ap Ogres luterāņu baznīcu – kultūrvēsturisku ēku, kas ir reģiona nozīmes kultūras piemineklis, cilvēkiem – Dāmu komiteju, kas iesaistījās ziedojumu vākšanā ēkas celtniecībai un par ēkām, kurās tie dzīvoja – un kas šobrīd atrodas šajās vietās.Izdevums tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Uz tikšanos!
Aicinām uz kultūrvēsturiski izzinošu pasākumu
- Publicēts 07.11.2023.
Ogres Attīstības Biedrība jau vairāku gadu garumā, ir ieinteresējusi sabiedrību izpētē un izziņā par arhitektūru, ēkām un dzimtām, kas dod iespēju paskatīties mūsu šodienā un pagātnē.
Ogres pilsētas centrā, ar skatu pret Ogres upi, atrodas vietējas nozīmes kultūras piemineklis – Ogres luterāņu baznīca. Pie šīs ēkas celtniecības daļu artavas sniedza izveidotā dāmu komiteja, kas 1928.gadā sāka vākt ziedojumus tieši šīs ēkas celtniecībai, speciāli organizētos sarīkojumos, kā arī izplatot ziedojumu lapas. Dāmu komitejas pārstāves pašas dzīvoja tam laikam un Ogrei raksturīgos namos un vietās, kuras ir gan saglabājušās, gan izzudušas, par ko vēlamies arī Jums pastāstīt.
Gaidīsim Jūs 26.novembrī pulksten 11.30 Ogres luterāņu draudzes saietu namā, Brīvības ielā 51. Stāsti būs gan par ēkām, gan sadzīviskiem atklājumiem, kuros dalīsies gan arhitekti, gan vēstures izpētes entuziasti.
Pasākumu atbalsta Ogres Ev. luteriskā draudze un Valsts Kultūrkapitāla fonds. Uz tikšanos.
Aicinām uz nodarbībām augustā
- Publicēts 14.07.2023.
Augustā notiks profesionālo mākslinieku radoša tikšanās, kurā pievienoties aicināti arī interesenti.
“Jaunais Bauhaus un māksla” ir radoša kultūras iniciatīva un projekts, kas nojauks robežas starp tehnoloģijām un materiāliem, mākslas jomām, kultūru un sociālo iekļaušanu, un ar dizaina, mākslas palīdzību meklēs skaisto ikdienā.
Darboties paralēli māksliniekiem, tiek aicināti arī interesenti šādās meistarklasēs:
- Etnogrāfiskā keramika – 12. augustā pulksten 17.00
- Papīrlietas. Liets un marmorēts – 13.augustā pulksten 17.00
- Porcelāna apgleznošana – 15.augustā pulksten 18.00
- Auduma pinums – 17.augustā pulksten 18.00
Dalība bez maksas, vietu skaits ierobežots. Pieteikšanās līdz 5.augustam, zvanot Signei Krauklei, tel. 22036605.
Paralēli meistarklasēm notiks arī meistardarbnīcas, kurās piedalīsies ap 20 vietējās kopienas dažādas mākslas jomu profesionāli mākslinieki. Nedēļas laikā, būs iespēja savas radošās idejas realizēt vairākos mākslas veidos, dažādās tehnikās:
- keramika, porcelāna materiāli un tehnikas- no keramikas etnogrāfiska apdedzinājuma līdz porcelāna dekoliem,
- rokas lējuma papīra izgatavošana un papīra dekoratīvā apstrāde to marmorējot, veidojot formas izmantot dažādus palīgmateriālus, kā arī izmēģināt kādu senu grāmatas iesiešanas tehniku
- aušanas tehnika ar otrreiz izmantojamiem materiāliem mākslas darbu radīšanā.
“Jaunā Bauhausa” idejas pamatā ir vides un lietu ilgtspēja, apvienojot vietu, praksi un pieredzi.
Pasākumi notiek ar Ogres novada pašvaldības atbalstu projektu konkursa “Radoši – Aktīvi – Darbīgi – Izglītojoši – Ogres novadam” ( RADI – Ogres novadam) ietvaros.
Veicināsim kopību!
Realizēts vērienīgs pilnveides projekts
- Publicēts 26.06.2023.
Biedrība (turpmāk tekstā OAB) apvieno dažādu jomu speciālistus, kas papildus savam pamata darbam organizē dažādus izziņas, kultūras, mākslas un cita rakstura pasākums Ogres pilsētā.
OAB laika periodā no 2021.gada jūnija līdz 2022.gada nogalei īstenoja Aktīvo iedzīvotāju fonda finansētu projektu “OAB organizācijas kapacitāte”. Biedrības līdzšinējā projektu pieredzē, kopš 2008. darbošanās gada, šis ir viens no vērienīgākajiem un ilgstošākajiem projektiem un pateicoties tam ir labiekārtotas gan Radošā kvartāla “PASTS” iekštelpas, gan ārtelpa ap to, padarot to piemērotu publisku pasākumu rīkošanai, biedrības dalībnieki ir vairāk saliedēti kā komanda, pateicoties dalībai projekta aktivitātēs. Vienlaikus projekta realizācijas rezultātā biedrība ir kļuvusi atpazīstamāka gan vietējā sabiedrībā, gan starp Latvijas nevalstiskajām organizācijām.
Piesakot dalību projektā, vēlējamies stiprināt vairākus attīstības virzienus/komponentes
- gan fizisko: iedzīvinot Radošo kvartālu “PASTS” kā vietu Ogres pilsētā, kur veidot un satikties dažādos kultūras un mākslas notikumos, kā arī organizēt tirdziņus, u.c. maksas pasākumus,
- gan digitālo: izveidot OAB mājas lapu (oab.lv ), kā arī datu glabātuvi “mākonī”, lai ne tikai informētu par biedrības aktivitātēm, bet arī organizētu pieteikšanos uz pasākumiem un nodrošinātu apmaksas iespējas. Savukārt, vienota biedrības datu glabātuve nodrošina ātrāku datu apmaiņu un iespēju visiem biedriem piekļūt dažādu biedrības projektu datiem.
Dalība projektā ļāva ne tikai popularizēt biedrību un tās aktivitātes, bet iepazīt jaunus sadarbības partnerus, kā piemēram, Bauskas vecpilsētas biedrību, Cēsu Mantojuma biedrību, SERDI u.c., ar kuriem izveidojās arī draudzīgas attiecības. Pateicoties projekta aktivitātēm, Biedrība ir kļuvusi atpazīstama Latvijā un tiek iesaistīta citu biedrību aktivitātēs. Atbalstot demokrātijas procesus Ogrē, esam saņēmuši atbalstu arī no lielākas organizācijas kā Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas.
AIF projekta ietvaros OAB aktīvi tīklojās ar citām biedrībām un tā rezultātā radās sapratne, ka, lai gan katras biedrības darbības specifika atšķiras, bieži vien problēmas, ar kurām biedrības saskaras, ir līdzīgas. Vienlaikus biedrību atšķirīgās darbības jomas, kapacitāte un pieredzes, kā arī vietējie apstākļi nosaka, ka arī izmantotie risinājumi ir atšķirīgi.
Valdes priekšsēdētāja G.Grebe komentē vienu no pieredzes apmaiņas vizītes pieredzēm: “Tiekoties ar aktīvajiem baušķeniekiem, kur vadību uzņēmās Bauskas Vecpilsētas biedrība, fantastiski saslēdzās un izveidoja simbiozi biedrības iekšējā ikdienas rutīna ar māksliniecisko radošumu – mēs ar milzu azartu metāmies iekšā viņu projektā – tagad arī OAB radītā roze priecēs kādu ēkas fasādi Bauskā. Savukārt, viņiem bija interesanti uzzināt mūsu pieredzi par telpu nodrošinājumu radošām darbnīcām.”
Projekts tiešām bija vērienīgs, ar daudz dažādām aktivitātēm, kas vērstas gan uz biedrības iekšējo attīstību, gan darbu ar sabiedrību. Aktivitāšu realizācijai nepieciešami ievērojami laika un cilvēkresursi, tāpēc organizācijām, kuras piesakās īstenot nākamos Aktīvā iedzīvotāja fonda projektus, iesakām izvērtēt – cik daudz aktivitātes iekļaut projekta īstenošanas laikā.
Radošās nedēļas bērniem
- Publicēts 26.05.2023.
Par Ogres “saulīšu” žogu stabi(ņi)em
- Publicēts 22.05. 2023.
19.maijā Radošajā kvartālā PASTS Zigmāra Jaujas vadībā tikāmies uz sarunu par Ogres pilsētas vēsturisko žogu arhitektūru un tipoloģiju, kā arī meistarklasē kopīgi veicām betona staba lējumu.
Zigmāra nepārāk īss komentārs:
“Ogre atšķiras no citām atpūtas vietām galvenām kārtām ar savu sauso klimatu, skuju mežu ar patīkamo, balzamīgo, veselīgo smaržu, meža aizvēni un saules staru bagātību!” Izsaukuma zīmi un saikli “un” citātam no 1934. gada reklāmizdevuma „Vadonis pa Ogri” ieliku pats. Patiesībā būtu jāliek komats un daudzpunkts – labo Ogres klimata īpašību uzskaitījums teikumā turpinās. Tomēr, gribējās apstāties pie saules (un sauļošanās), kas Ogrē 20.gs. starpkaru periodā bija viens no galvenajiem kūrorta labumiem. Tolaik, vadoņa izdevēji “Pilsētas Ogres Tirgotāju un Namsaimnieku Biedrība” tieši klimatoloģiskos apstākļus un dabiskās vides priekšrocības minēja kā kūrortpilsētas galvenās priekšrocības, jo „Pateicoties ģeogrāfiskam platumam, kurā atrodas Ogre, vasarā sevišķi liels dienas garums (gandrīz 18 stundas). No maija sākuma līdz augusta beigām naktis gaišas. Ne visai spēcīgie tiešie saules stari, kā arī izklaidētais debess starojums, tiek atstaroti caur viņu ilgumu un rezultātā ir tas, ka ultravioleto starojumu kopdaudzums, kas cilvēkam ļoti nepieciešams, ziemeļu apgabalos vasaras pusgadā ir lielāks nekā dienvidos.” Lai šo saules pozitīvo efektu nostiprinātu apziņā, stilizēts saules motīvs pilsētvidē varētu būt kā papildus aspekts pārdot brīnumainā kūrorta ideju potenciālajiem vasarnīcu īrniekiem – atpūtniekiem.
Un te mēs nonākam līdz vērīgiem ogrēniešiem mīļajiem betona žogu stabiņiem ar “saulītes” motīvu. Ogrē to ir pietiekami daudz, lai sāktu šķist, ka tie ir vairākumā. Gluži vairākumā tie gan nav, bet to ir teju trešā daļa no fiksētiem attiecīgā laika perioda žogu betona stabiem. Tie atrodami visdažādākajās pilsētas vietās kā savu laiku raksturojoši pilsētvides elementi. Šķiet, tā arī varētu būt – Ogres tūrisma industrijas pārstāvji izvēlējās pasūtīt betona stabus ar “saulītes” motīvu visdažādākajās variācijās, lai reklamētu sauļošanos un stāsts ir pabeigts. Tomēr, sākot darbu pie betona stabu izpētes, mieru nelika doma par to, ka diez vai tik vienkārši tas tā bijis. Tur jābūt kam vairāk par vienkāršu sauļošanās reklamēšanu. Pavediens atradās Latvijas valsts veidošanās sākotnē – jau Pirmā pasaules karā, kur stilizēta saule Anša Cīruļa un citu autoru zīmētos bataljonu karogos un emblēmās kalpojusi kā latviešu karavīru pazīšanas zīme cariskās Krievijas armijā. Vēlāk – jau kā jaunizveidojušās valsts simbols, kur katrs stars apzīmē savu novadu, saule ir Latvijas valsts ģerboņa centrā. Zīmīgākā nianse, kas liek domāt par ģerboņa dizaina ietekmi uz betona stabu „saulīti”, ir grafiska detaļa, kas abos piemēros ir līdzīgi risināta – no saules „bumbas” radiāli virzīta paplatināta staru forma ar šķeltiem galiem. Arī pats saules simbols rādīts rītausmas brīdī, kad tā saules neredzamā puse slēpjas aiz horizonta. Betona stabu piemēros (ar vienu izņēmumu – Andreja ielā 20) nav t.s. sekundāro, smalki veidoto staru, kas, iespējams, nav pielietoti betona robustās struktūras dēļ.
Kā raksturīgākie piemēri šādam risinājumam ir stabi Tīnūžu ielā 3, Lapu ielā 2 un Zilokalnu prospektā 5. Atsevišķos piemēros betonā atveidoto staru gali nosmailināti, veidojot spici, ka dažiem atgādina zobenu (Saules prospekts 1) vai ar vienkāršu, taisnu nobeigumu (vārtiņu stabi Bērzu alejā 12). Vienkāršākais no „saulītes” motīva sērijas (Saules prospektā 6) ir grafisks horizonta simbols – horizontāla līnija, no kuras radiālā virzienā virzīti 3 stari ar nosmailinātu galu. Vai ar šo izteikti nosacīto kompozīciju domāti pirmie austošās saules stari horizonta aizsegā, var tikai minēt bet ir skaidrs, ka manas izjūtas, uz Ogres “saulīšu” žogu stabi(ņi)em skatoties, ir mainījušās no ”ah, zudušās kūrorta pagātnes godība!” uz kaut ko dziļāku un nākotnē vērstu.
Apkopojot informāciju, esam izveidojuši arī elektroniski pieejamu karti, ar esošajiem betona lējuma stabiņiem, to izmēriem, foto fiksācijām, skatīt šeit. Ja arī Tu pilsētvidē pamani to, ko mēs neesam fiksējuši – raksti un iesūti bildes uz biedrības e-pastu: biedriba.oab@gmail.com
Aktivitāte īstenota Valsts kultūrkapitāla fonda līdzfinansēta projekta ietvaros. Pateicamies par materiālu atbalstu veidņu izgatavošanai SIA PERI.
Aicinām uz sarunu par Ogres pilsētas vēsturisko žogu arhitektūru un tipoloģiju
- Publicēts 16.05. 2023.
Tikšanās laiks – 19.maijs pulksten 18:30
Tikšanās vieta – Radošais kvartāls PASTS
Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un PERI
Piedalās un pamata izziņu veikuši Zigmārs Jauja, Uldis Apinis, Aleksandrs Kašs, Laura Zunda
Iepriekš jautājumu par žogu arhitektūru un tipoloģiju pētījis arī Ilmārs Dirveiks, pētījums pieejams Ogres Vēstures un mākslas muzejs/ Ogre History and Art Museum.
Ogres pilsētas teritorijā vēl ir konstatējama salīdzinoši liela betona lējuma stabiņu dažādība – no vienkāršiem, pilnīgi gludiem betona izstrādājumiem ar noapaļotu, simetriski vai asimetriski nosmailinātu galu līdz pat daudzplakņu betona veidojumiem.
Tomēr Ogres vasarnīcu apbūvei raksturīgākie ir stabi ar noapaļotu galu un stilizētu saules staru motīvu plaknes augšējā daļā, kas organiski sasaucās ar kūrorta devīzi – “Ogre gaisa un peldu kūrorts”, kurā lielu lomu spēlēja tieši saule. Greznākie šādi stabi papildus rotāti ir ar vairākām (2-3) paralēlām līnijām ar dekoratīvu noslēgumu. Staba variants ar 3 saules stariem un 2 rombiem fasādē ir sastopams vairākās vietās pilsētā, pielāgots gan stiepļu pinuma žogam, gan koka latu žogam, kas ļauj izteikt minējumu, ka tas ir ticis ražots jau rūpnieciskos apmēros, tāpat, kā atsevišķi vārtu stabu paraugi.
Tāpēc aicinām uz kopīgu satikšanos un sarunu tieši par Ogres pilsētas betona lējuma stabiņiem, kurā pastāstīsim par saviem atklājumiem un secinājumiem, savukārt, pēc tam veiksim arī praktisku betona stabiņu atlējumu.
Uz tikšanos!
Piesakies keramikas meistardarbnīcām
- Publicēts 08.03.2023.
Trauku un formu veidošana, iespēja mācīties izstrādāt/ izgatavot keramikas traukus un formas.
Izvēlies vienu no darbnīcām vai visas trīs:
Nodarbību norises vieta Radošais kvartāls PASTS (Brīvības ielas 38, Ogre iekšpagalma ēkā), vadīs Dārta Berkmane.
Darbnīca ar rezervāciju, veicot pieteikšanos Ogres Attīstības Biedrība mājas lapā.
Vietu skaits ierobežots.
Gaidīsim !
Piesakies Ziemassvētku darbnīcām
- Publicēts 22.11.2022.
26.novembrī 13:00 Draudzības aksesuāru darbnīca (jauniešiem 12-16 gadi), Ilzes Bāras vadībā, rezervē dalību šeit.
3.decembrī 11:00 Ziemassvētku dekors. Zaļais vainags, Taigas Alpes vadībā, rezervē dalību šeit.
11.decembrī 11:00 Grāmatiņa atmiņām, piezīmēm, skicēm, Līgas Veides Nedvigas vadībā, rezervē dalību šeit.
11.decembrī 18:00 Ziemassvētku dekors “BOHO. SENS UN KOŠS, Taigas Alpes vadībā, rezervē dalību šeit.
17.decembrī 12:00 Sapņu kastītes īstiem sapņiem, Ilze Bāras vadībā, rezervē dalību šeit.
Dabnīcas norisināsies Radošā kvartāla PASTS telpās, Brīvības ielā 38 (Ogre), ar iepriekšēju rezervāciju, veicot maksājumu caur www.oab.lv mājas lapu. Vietu skaits ierobežots.
Jāpiebilst, ka šīs finansējuma piesaistes aktivitātes organizētas projekta “OAB ok” ietvaros, ko finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.
Uz tikšanos !
Pieredzes apmaiņas brauciens - Bauska
- Publicēts 21.11.2022.
Laikā, kad dabu bija pārņēmis rudens pelēkums, iedvesmas un pieredzes meklējumos Ogres Attīstības Biedrība devās uz Bausku. Šoruden biedrības pārstāvis Uldis Apinis jau viesojās Bauskā, piedaloties Bauskas Vecpilsētas biedrības rīkotajā ideju piknikā, kurā baušķeniekiem bija iespēja iepazīties ar Cēsu, Valmieras un Ogres nevalstisko organizāciju darbu un dalīties ar savām idejām kā atdzīvināt Bauskas vecpilsētu un padarīt to par līdzīgu pērli kā Cēsu vai Kuldīgas vecpilsētas. Šoreiz uz Bausku devās kuplāka pārstāvju skaits no Ogres, lai iepazītos ar Bauskas Vecpilsētas biedrības darba pieredzi, realizētajiem un jaunajiem projektiem.
Laika apstākļi nelutināja, tādēļ pirmā tikšanās un iepazīšanās notika Bauskas vecpilsētas biedrības valdes priekšsēdētājas Ievas Bronko-Pastores omulīgajā viesistabā. Bausku pārstāvēja gan Bauskas Vecpilsētas, gan biedrības “Meistars Gothards” biedri, kuri pastāstīja par abu biedrību aktualitātēm.
Vecpilsētas biedrības pirmsākumi meklējami tālajā 2003.gadā, kad biedrība izveidojās, lai sekmētu Bauskas vecpilsētas kultūrvēsturisko izpēti, atjaunošanu, tajā iesaistot arī iedzīvotājus. Pēc pirmajiem aktīvas darbības gadiem sekoja pieklusuma laiks, bet 2015.gadā, līdz ar Ievas kļūšanu par Vecpilsētas biedrības valdes priekšsēdētāju biedrība atdzima ar jauniem darbiem, starp kuriem ir sakopšanas talkas vecpilsētā, atbrīvojot to no graustiem un atkritumiem, kā arī Bauskas Sv. Gara luterāņu baznīcas dārza atjaunošana un labiekārtošana.
Arī šogad, piesaistot pašvaldības līdzfinansējumu un pateicoties uzņēmēju atbalstam ir izveidots baznīcas teritorijas nožogojums, tam izmantojot ceļu rekonstrukcijā demontētos, kaltos akmens stabus, kā arī baznīcas dārzā iestādīti 4000 krokusi, kas priecēs baušķeniekus un viesus jau nākamajā pavasarī.
Savukārt “Meistara Gotharda” aktivitātes ir vērstas uz Bauskas mākslas aktivitāšu atbalstīšanu. Šobrīd biedrība strādā pie grāmatas “Bauska gleznotāju un grafiķu acīm”, kurā iecerēts apkopotas visas pieejamās gleznas un gravīras ar Bauskas skatiem no viduslaikiem un līdz pat mūsdienām, kā arī ziņas par šo darbu autoriem. Ļoti apjomīgs darbs, kas cerams, drīz nonāks pie lasītājiem, mākslas mīļotājiem un pilsētas patriotiem.
Pateicoties “Meistara Gotharda” aktivitātēm, vecpilsētas pilsētvides sakārtošanas ietvaros Strautnieku ielā uz šķūnīša sienas ir tapis krāsains pilsētvides objekts – mozaīkas tehnikā veidots panno par ūdens un zivju tēmu, kura tapšanā piedalījušies gan profesionāli mākslinieki, gan apkārtnes iedzīvotāji.
Vēl krāšņāks ir Bauskas pilsētvidē redzamais mākslinieces Lauras Matildes Ikertes uzsāktais projekts “Bauskas rozes”. Tas sācies kā šūšanas darbnīcas dekors un pāraudzis rožu vilnī, kas jau vairākus gadus “zied” vecpilsētā, rotājot vecās ēkas.
Kāpēc tieši rozes? Uz šo jautājumu māksliniece atbild, ka netālu no Bauskas dzīvojušais Vilis Plūdonis ir autors dzejolim, kurā ir grupas “Zodiaks” izdziedātās rindiņas – no puķēm vismīļākās man rozes, tumšsarkanās – tāpēc rožu izvēle bijusi loģiska.
Rozes tapušas dažādās tehnikās un vietās un, kā smejoties skaidro māksliniece, tas vienlaikus ir arī pasakas motīvs: Bauskas vecpilsēta kā apburta princese snauž, noslēpusies aiz rozēm, gaidot savu princi, kurš to modinās jauni dzīvei…
Rožu veidošanā iesaistījušies daudzi, arī Ogres Attīstības Biedrībai ir ticis “mājasdarbs”, kas pēc pabeigšanas nogādājams Bauskā, lai rotātu kādu vecpilsētas ēku.
Vecpilsētas biedrībai ir labi jaunumi, ar kuriem tā iepazīstina arī mūs – pirms dažām dienām pašvaldība ir piedāvājusi biedrībai neizmantotas telpas pašā pilsētas sirdī, ar skatu uz Bauskas Rātslaukumu, kurās būtu iespējams izveidot aktīvo iedzīvotāju centru. Ceram uz šīs idejas veiksmīgu realizāciju!
Pēc Bauskas vecpilsētas iepazīšanas pusdienu pauzē, ko sagādājusi vietējās zemnieku saimniecības īpašniece Daira Jātniece mums pievienojas vēl daži Vecpilsētas biedrības, kā arī Bauskas biedrību “ViedDoma” un “Bauskas Prātnieks” pārstāvji, iepazīstinot ar šīm biedrībām un to aktivitātēm. Uldis Varnevičs stāsta, ka “ViedDomas” izveides mērķis bija veicināt demokrātijas procesus sabiedrībā, attīstīt diskusiju kultūru un medijpratību jauniešu vidū. Biedrība, nodrošinot telpas un tehniskās iespējas ļauj jauniešiem veidot savas ziņas un raidījumus You Tube kanālā, tostarp gatavojot sižetus sadarbībā ar Vecpilsētas biedrību par pilsētas dzīvei aktuālām tēmām. Savukārt “Bauskas Prātnieks” darbojas attīstošo galda spēļu lauciņā, šobrīd veicinot tieši dambretes popularitāti jauniešu vidū. Uz jautājumu vai netiek popularizētas arī citas galda spēles, Uldis atbild, ka darbības paplašināšanai nepieciešams piesaistīt vēl citus galda spēļu entuziastus, kas varētu ar to nodarboties. Savukārt vietējais entuziasts un Vecpilsētas biedrības biedrs Jānis Bite mūs iepazīstina ar savu vaļasprieku – rotaļlietu kolekcionēšanu un, kā spriež sanākušie, Bauskas aktīvo iedzīvotāju centrs varētu kļūt par vietu viņa prāvās kolekcijas eksponēšanai.
Diskusiju par abu pilsētu attīstības un biedrību darbības problēmām un risinājumu iespējām vadīja Egija Stapkēviča. Lai gan dzelzceļš un ar to saistītais troksnis un sliežu ceļu šķērsošana ir problēma Ogrē, tam nav tik būtiska ietekme uz pilsētvidi, kā tranzīta maģistrālei, kas šķērso pašu Bauskas centru – tās vecpilsētu. Troksnis, vibrācija, gaisa piesārņojums un retās maģistrāles šķērsošanas iespējas gājējiem no vecpilsētas atbaida gan uzņēmējus, gan iedzīvotājus. Un, lai gan Vecpilsētas biedrība ir organizējusi diskusijas par šo problēmu, iesaistot tajās valsts institūcijas un pat radot savu, īpašo baušķenieku – Zaķi, kurš mēģina izdzīvot šīs maģistrāles apkaimē, par saviem piedzīvojumiem ar humoru stāstot sociālajos tīklos un ViedDomas gatavotajos sižetos, diemžēl vismaz pagaidām Bauskas apvedceļa projekts nav iekļauts valsts prioritāro satiksmes projektu sarakstos.
Tomēr, kā atzīmēja Egija Stapkēviča pamazām biedrības darba rezultāti tiek novērtēti un biedrībā iestājas arvien jauni biedri, paplašinot atbalstu tās darbībai. To apliecināja arī klātesošā Evija Konstantinova, kura piedalījās pasākumā kā Bauskas Vecpilsētas biedrības jaunais biedrs.
Viesošanās Bauskā ļāva iepazīst šīs Zemgales pilsētas aktīvos cilvēkus, tās vēsturi un pilsētvides problēmas no cita skatu punkta, vienlaikus tā radīja arī pārdomas par nevalstisko organizāciju darbības un sadarbības modeļiem un idejas jauniem projektiem. Aktivitātes, kas vērstas uz organizācijas attīstību un kapacitātes stiprināšanu tika organizētas projekta “OAB ok” (Nr. AIF/2021/IK/213) ietvaros, ko finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.
Milzīgs paldies baušķeniekiem par sniegto iedvesmu un tagad, klausoties dziesmas vārdos – …un kad melnā stundā uzsāks, rudens miglas suņi riet, teikšu klusāk, brīdi klusāk – rozes zied!, – zinām, ka tāda vieta Latvijā patiesi ir.
Piesakies keramikas meistardarbnīcai
- Publicēts 01.11.2022.
Keramikas meistardarbnīca
12.novembrī pulksten 11.00, Radošā kvartāla PASTS telpās, Brīvības ielā 38 (Ogre).
Vadīs Aleksandrs Kašs.
Meistadarbnīca ar rezervāciju, veicot maksājumu caur mājas lapu – Meistarklases – OAB līdz 10.11.2022.
Finansējuma piesaistes aktivitātes organizēta projekta “OAB ok” ietvaros, ko finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.
Aicinām apmeklēt Ogres novada mākslinieku vasaras meistardarbnīcu izstādi
- Publicēts 10.10.2022.
Ogres Centrālajā bibliotēkā līdz 29.oktobrim apskatāma rudenīgi krāsaina Ogres novada mākslinieku vasaras meistardarbnīcu “Krāsa.Forma. Līnija” darbu izstāde.
Radošajā kvartālā PASTS augusta mēnesī darbnīcās piedalījās profesionāli mākslinieki, dizaineri un arhitekti: Astra Rubene, Liena Valeskalne, Inese Kleine, Guna Stikāne, Līga Veide Nedviga, Ieva Apine, Lauma Palmbaha, Dārta Berkmane, Aleksandrs Kašs, Aleksandrs Zobens, Diāna Vernera, Zane Zariņa, Žanete Žvīgure, Karīna Kēberga, Inga Galvāne, Signe Gertnere, Signe Kraukle, Sarmīte Munde, Zane Kalniņa, Anita Ozoliņa, Liene Eltermane radoši strādājot tekstila, keramikas un porcelāna, kā arī grafikas tehnikās. Mākslinieki darbojās vienkopus, savstarpēji apmainoties pieredzē, bija iespēja pietiekties arī interesentiem uz organizētajām meistarklasēm.
Paralēli profesionāliem māksliniekiem meistarklasēs piedalījās ap 20 interesenti, piepildot savus radošos sapņus.
Izstādē apskatāmi darbi ekoprinta tekstila tehnikā. Šī tehnika iekļauta radot tekstila stājmākslas darbus, modes dizaina darbu, dekoratīvu grāmatu sējumā. Viena no interesantākajām grafikas tehnikām ko varējām apgūt bija augstspiedums, izmantojot šellakas klājumu un veidojot klišejas. Izstādīti gan monohromi, gan polihromi grafikas novilkumi. Mākslinieki veica dažādus eksperimentālus meklējumus grafikā, izmantojot rokas lējuma pašgatavotu papīru. Košumu izstādē ienes porcelāna darbi, kuru tapšanā izmantoti porcelāna krāsu dekoli un apgleznošanas krāsas.
Izaicinājums bija apgleznojuma tehnikas un jaunas krāsas, kas deva iespēju māksliniekiem izmēģināt kaut ko jaunu, darbā ar keramikas materiāliem.
Keramikas darbos brīnumu radīja RAKU apdedzinājums, kad no balta māla tas top melns un iekrāsojas visās varavīksnes krāsās. Tas bija neparedzams, bet intriģējošs rezultāts!
Pasākumus organizēja Ogres Attīstības Biedrība sadarbībā ar Radošā Kvartāla PASTS komandu Ogres novada pašvaldības projektu konkursa R.A.D.I.-Ogres novadam ietvaros. Pateicoties saņemtajam finansējuma pasākumi bija bez maksas, Radošā Kvartāla PASTS ārtelpā bija apskatāma Pop-Up brīvdabas izstāde.
Vienlaicīgi ar izstādi, interesenti piedalījās RAKU keramikas apdedzināšanas “rituālā”. Meistardarbnīcas ir ļoti svarīgas mākslinieku radošajā dzīvē. Tās ļauj sajust profesionāļu kopību, spēju dalīties zināšanās, apmainīties pieredzē. Kaut arī vasaras darbnīcām tika atvēlētas tikai septiņas dienas, tās bija ļoti bagātas ar dažādiem mākslas jomas notikumiem, jauniem satikšanās un iepazīšanās brīžiem, kopīgām svinībām, radošajam procesam un vienkārši cilvēcīgai kopā būšanai.
Piesakies filcēšanas meistardarbnīcai
- Publicēts 16.08.2022.
Filcēšanas meistardarbnīca
23.augustā pulksten 18.00, Radošā kvartāla PASTS telpās, Brīvības ielā 38 (Ogre).
Iespēja uzfilcēt sev vai labam draugam čības vēsiem rudens un ziemas vakariem.
Meistadarbnīca ar rezervāciju, veicot maksājumu caur mājas lapu – Meistarklases – OAB līdz 21.08.2022.
Finansējuma piesaistes aktivitāte organizēta projekta “OAB ok” ietvaros, ko finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.
- Publicēts 02.08.2022.
Vasara, laiks kad dažnedažādi notikumi viens pēc otra!
Pie mums, Radošajā kvartālā PASTS, organizējam meistardarbnīcas Ogres novada profesionāliem māksliniekiem, kā arī interesentiem. Nav jau tā, ka tas būtu pirmo reizi, bet kā PASTA kvartāla saimniekiem gan.
Šajā gadā iedvesmoja mūsu Latvijas viens no dižākajiem gleznotājiem un šī gada jubilārs Vilhelms Purvītis. Meistardarbnīcās uzsvars likts uz krāsas pielietojumu mūsu izvēlētajās mākslas jomās un materiālos- keramikā, porcelānā, grafikā un tekstilā.
15 profesionāli mākslinieki, kas pārstāv visdažādākās mākslas un dizaina jomas, laikā no 14.-21.augustam strādās vienkopus, savstarpēji dalīsies pieredzē.
Kā arī vienkārši interesentiem iespēja darboties 4 meistarklasēs:
14.augustā 18:00 – keramika, RAKU tehnika;
15.augustā 18:00 – dobspiede, šellaka tehnika;
17.augustā 18:00 – tekstils;
18.augustā 18:00-porcelāns, apgleznošana dažādās tehnikās.
Bez dalības maksas, iepriekš piesakoties (Signe, tel. 22036605).
Nedēļu garš mākslas notikums realizēts ar projekta R.A.D.I- Ogres novadam finansiālu atbalstu, pašu nesavtīgu darba ieguldījumu un radošu sadarbību kopā ar kvartāla PASTS māksliniekiem un Ogres Attīstības Biedrību.
Nedēļas meistardarbnīcu programma ritēs paralēli ar Ogres pilsētas svētku kulmināciju. Tāpēc jo īpaši gaidīsim nejaušus kvartāla viesus, kuriem būs iespēja piedalīties darbnīcu noslēgumā svētdien. Esam iecerējuši RAKU dedzinājuma (keramikas apdedzināšanas tehnika) krāsns atvēršanu. Tas būs brīnumains brīdis pašiem māksliniekiem un viesiem!
- Publicēts 13.07.2022.
Kādas ir Tavas pirmās asociācijas par Ogri? Vasarnīcas!
Vasarnīcas ir Ogres pilsētas viena no lielākajām vēstures liecībām un bagātībām. Katra pastaiga Ogres vēsturiskajos apbūves rajonos rosina ceļot laikā, kad vasarnīcās dzīvoja to sākotnējie īpašnieki un risinājās dažādi notikumi. Šo māju sienas, dārzi un sētu stabiņi glabā mūsu pilsētas vēsturi.
Ogres Attīstības Biedrība ieguldīja milzīgu darbu un tapa brīnišķīga grāmata “Ogre. Vasarnīcu stāsti”, kurā tika apkopotas dažādu cilvēku liecības, stāsti un leģendas par to, kā tapa vasarnīcas, kā dzīvoja to iemītnieki, kā tika svinēti svētki, kā auga un attīstījās Ogres pilsēta.
Biedrība ar lielu prieku paziņo, ka ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu no piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem, sadarbībā ar radošo komandu, esam radījuši četrus audioizrāžu pastaigu maršrutus “Ogres vasarnīcu stāsti”, kas ir neaizmirstams iztēli un fantāziju rosinošs piedzīvojums katrai ģimenei pilsētā, liek būt vērīgiem un aktīviem, meklēt zīmes un simbolus, pilnvērtīgi pavadīt laiku pilsētvidē, tuvinoties dabai. Audioizrādes ir balstītas uz biedrības izdotās grāmatas “Ogre. Vasarnīcu stāsti” motīviem. Ar profesionālu aktieru ierunāto stāstu, Jēkaba Nīmaņa oriģināli radīto mūziku rosināsim klausītāja fantāziju par to, ko redz viņu acis un ko mēs paši spējam iztēloties. Katra audioizrādes pastaiga ir atšķirīga, piemēram, apspēlējot Saules prospektā esošās mājas, dalībniekam ir jābūt vērīgam, lai atrastu vasarnīcu noslēpumus.
Audioizrāžu režisors ir Jānis Znotiņš, dramaturģe – Ance Muižniece, mūzikas un skaņu efektu autors – Jēkabs Nīmanis. Audioizrādes ierunājuši aktieri Anta Aizupe, Oskars Florencs-Vīksne, Ieva Florence-Vīksne, Inese Pudža, Sabīne Ozoliņa, Endīne Bērziņa, Emīls Krūmiņš un arī pats režisors Jānis Znotiņš.
Audioizrāžu pastaigām izmantots tāds tehnisks risinājums, kas pieejams ikvienam ar viedtālruni un austiņām vai skandām. Tas, kas ir jādara – jālejupielādē bezmaksas aplikācija ECHOES. Šajās audioizrāžu pastaigās var doties jebkurā sev vēlamā laikā. Aplikācijas unikalitāte balstās tajā, ka audiofaili ir piesaistīti konkrētām ģeogrāfiskām koordinātēm, un audioizrādes pastaigu varēs baudīt tikai tad, ja dosies uz norādītajiem pastaigu sākuma punktiem.
Ogres Attīstības Biedrība aicina ikvienu interesentu – bērnus, jauniešus, pieaugušos, seniorus uz “Ogres vasarnīcu stāsti” atklāšanas svētkiem, kas notiks piektdien, 22. jūlijā plkst.18:30 Radošajā kvartālā “Pasts” Ogrē, Brīvības ielā 38. Ikkatrs varēs doties kādā no četriem audioizrāžu maršrutiem. Pēc pastaigas kopā baudīsim svētkus un dalīsimies savos iespaidos Radošajā kvartālā “Pasts”, kur mūs priecēs Jēkaba Nīmaņa koncerts. Pasākums ir bez maksas.
Laipni aicināti uz audioizrāžu pastaigu “Ogres vasarnīcu stāsti” atklāšanas svētkiem!
- Publicēts 13.07.2022.
“Pastāvēs, kas mainīsies” – sekojot šiem latviešu klasiķa vārdiem arī Ogres Attīstība Biedrība meklē iespējas iepazīt citu, līdzīgas ievirzes biedrību pieredzi un veiksmes stāstus, lai attīstītos paši. Šoreiz dodamies uz Aizputi – jauku Kurzemes mazpilsētu, kurā jau 20 gadus aktīvi darbojas starpnozaru mākslas grupa Serde. Serdes galvenie darbības virzieni ir kultūras mantojuma izpēte un atjaunošana, mākslinieku rezidences un tradicionālās kultūras studijas. Šīs aktivitātes daļēji sakrīt ar Ogres Attīstības Biedrības interesēm un darbības virzieniem, tādēļ vēlamies uzzināt visu sīkāk.
Ceļš cauri Kurzemei ir košu vasaras krāsu pilns un to valdzinājumam nespējam pretoties arī mēs.
Vienu no “Serdes” dibinātājām un tās dzīvo “motoru” Signi Pucenu sastopam Aizputes tūrisma un informācijas centrā, kur iepazīstam gan šeit izveidoto Aizputes Tautas teātra aktrises Valdas Jēriņas veidoto padomju laika leļļu un citu rotaļlietu ekspozīciju, gan ogrēnietes, keramiķes Sarmītes Mundes Aizputes vecpilsētas zīmējumus, kas rotā centra sanāksmju zāli.
Nelielā Aizpute steidzīgākiem ceļotājiem parasti ātri pazib garām, tāpēc šoreiz izmantojam Signes piedāvāto iespēju tuvāk iepazīt tās vēsturi un cilvēkstāstus.
Turpat blakus Aizputes Tūrisma informācijas centram atrodas kultūras nams – agrākie Aizputes ebreju lūgšanu nami, kas 1941.gada vasarā pēc vācu okupācijas kļuva par pēdējo pieturas punktu iznīcināšanai nolemtajiem pilsētas un tās apkārtnes ebrejiem. Par bijušo godību liecina tas, ka lūgšanu nami bijuši divi – viens darba dienām un viens svētkiem un tikai padomju laikā abas ēkas apvienotas, izveidojot tās par vienu objektu, telpas pārbūvējot vietējā kultūras nama vajadzībām. Raugoties uz vecās sinagogas pārbūvēto sieviešu balkonu un vēl palikušajām koka konstrukcijām, ar debesu un mākoņu attēlu fragmentiem, var nojaust greznību, kas šeit valdījusi senāk.
Lieliska vieta, lai palūkotos uz pilsētu, ir bijušais ūdenstornis – industriālā mantojuma saglabāšanas programma ļāvusi pašvaldībai tagad jau nevajadzīgo ūdensapgādes būvi pārveidot par tūrisma objektu, kas piedāvā lielisku skatu uz pilsētas centru, ieskatu pilsētas saimnieciskās dzīves vēsturē, kā arī kalpo aktīvā tūrisma vajadzībām-
piedzīvojumu kārākajiem ceļotājiem no torņa skatu platformas zemi iespējams sasniegt nolaižoties ar virvi.
Tebras upe, kas vijas cauri pilsētai, vēstures gaitā ir kalpojusi gan par robežu kuršu zemēm, gan dalījusi teritorijas starp Livonijas ordeni un Kurzemes bīskapiju viduslaikos
Tā nu mūsdienās Tebras labajā krastā, Baznīckalnā, bijušā kuršu pilskalna vietā slejas mūra baznīca – paliekas no Kurzemes bīskapijas domkapitula pils ar baznīcu, bet tai pretī, upes kreisajā krastā ir redzamas Livonijas ordeņa Aizputes pils drupas.
Pils bija apdzīvota vēl padomju laikā, kad senajās pils ēkās bija ierīkoti dzīvokļi un kopmītnes, taču vēlāk ēkas tika pamestas un pils lēnām degradējās, līdz 20.gadsimta deviņdesmito gadu beigās tika uzsākta tās mūru konservācija.
Latvijas mākslas vēsturē pils ir zīmīga ar savu unikālo dekoratīvo apmetuma apdari sgrafito tehnikā, kas vietām vēl nojaušama virs pils vārtiem.
Par ordeņpils vēsturi Aizputes iedzīvotājiem un tūristiem kopš 2017.gada atgādina “Bruņinieks” – mākslinieka Kārļa Alaiņa autordarbs, viens no Serdes organizēto čuguna liešanas simpoziju rezultātiem, kas no pilskalna augstumiem noraugās uz pilsētu. Bruņinieks Aizputē jau ir kļuvis par savējo – tas tiek uzposts uz svētkiem un svarīgākajos dzīves momentos arī attiecīgi ietērpts, piemēram, pasaules hokeja čempionāta laikā tas “nēsāja” Latvijas hokeja izlases spēlētāju kreklu.
Tāpat pilsētvidē ir iedzīvojusies arī japāņu mākslinieka veidotā “Panda” – vēl viena Serdes organizētā starptautiskā mākslinieku simpozija rezultāts.
Pēc pilsētas centra apskates viesojamies biedrības “štābā” – senā dzīvojamajā ēkā Atmodas ielā 9.
Lai gan nav datu par sākotnējo ēkas celšanas gadu, tās vēsture rēķināma no 18.gadsimta, kad sākās Aizputes pilsētas attīstība ārpus tās sākotnējām viduslaiku robežām. 19.gadsimtā ēka piedzīvojusi vairākas pārbūves to arvien paplašinot un pārbūvējot. Laika gaitā ēkas pirmais stāvs izmantots gan dažādu veikalu, restorāna, kantora telpu un pat sveču darbnīcas vajadzībām, bet augšstāvā izbūvētas dzīvojamās telpas un šādā veidā tā izmantota līdz pat 1995.gadam, kad tā tika pilnībā pamesta. Tukšo ēku un tās pagalmā esošo vēsturisko, pildrežģa tehnikā celto saimniecības ēku Aizputes pašvaldība bija plānojusi nojaukt kā sliktā stāvokli esošus graustus, bet 2002.gadā tos ieguva biedrība un uzsāka to glābšanu. Tagad katru gadu Serde organizē restaurācijas darbnīcas un speciālistu vadībā pamazām atjauno abas senās ēkas.
Attīrot ēku no veiktajām pārbūvēm un uzkrātajiem atkritumiem, ēka atguvusi sākotnējo plānojumu.
Vietām griestos un grīdā vēl arvien redzamas pēdas no padomju laikā izbūvētajām starpsienām, bet par ēkas garo un sarežģīto būvvēsturi vislabāk stāsta saglabājušās jumta konstrukcijas.
Darbu gaitā atklāts interesants griestu gleznojums, kas attiecas uz jūgendstila periodu, taču iespējams, ka zem šī perioda apdares slēpjas vēl senāki dekoratīvās apdares slāņi.
Pateicoties biedrības aktivitātēm, šīs senās ēkas Aizputes centrā atgriezušās pilsētas ainavā, kalpojot ne vien par mājvietu Pucenu ģimenei, bet arī kā biedrības un tās organizēto aktivitāšu centrs Aizputē. Te izveidota keramikas darbnīca, no Rīgas uz Aizputi Latvijā pazīstamais fotogrāfs Mācis Bendiks ir pārcēlis savu fotolaboratoriju un sadarbībā ar fotogrāfiem Imantu Ķīkuli un Ģirtu Jēkabsonu Aizputē organizē analogās melnbaltās fotogrāfijas meistardarbnīcas.
Serde bijusi celmlauzis nevalstisko organizāciju vidū, kas sākusi aktīvu un atraktīvu darbu ar nemateriālo kultūrvēsturisko mantojumu, tostarp arī tādu, ko par tādu līdz šim neuzskatīja. Kā piemērs tam ir projekts “Točka” 2006.gadā, kura laikā biedrības dalībnieki vispirms dokumentēja stiprā alkohola iegūšanas tradīcijas mājas apstākļos Latvijā un pēc tam jau demonstrēja tās publiski dažādos pasākumos, piemēram, mākslas festivālā “Baltā nakts” Latvijā (jāpiebilst, ka 21.gadsimta pirmajā desmitgadē Latvijas likumdošana aizliedza ne-rūpniecisku alkoholisko dzērienu izgatavošanu). Starptautiski tas kļuva par projektu “Moonshine”, kas tika izrādīts “Uber-lebenskunst” Vācijā, “Art & Agriculture” Zviedrijā, “Future is Domestic” Īrijā, “Art Depa” Igaunijā, “Auawirleben” un “Belluard Bollwerk” Šveicē. Izpētes rezultāti ar nosaukumu “Brandava gatavošana Viduskurzemē” tika publicēti vienā no Serdes “burtnīcām”, kas arī ir kļuvušas par biedrības “firmas zīmi”, tajās atspoguļojot savāktos un apstrādātos projektu materiālus.
Kopš 2007.gada līdz šodienai ir izdotas jau 23 burtnīcas par vēsturi (Aizputnieku stāsti par ebrejiem/Narrative about the Jews of Aizpute, Slēgtās zonas stāsti/Stories of Forbidden Zone, Baškīrijas siguldiešu stāsti, Suitu stāsti, Rībeņu nūvoda stāsti Nr.1 un Nr.2, Gaujas plostnieki), novadpētniecību un nemateriālo kultūras mantojumu (Alus gatavošana, Cūku bēres/Pig Funeral, Māzdārziņi, Zaļlumballes, Tautas aptieka, Bērni, Vācēju kultūra Viduskurzemē/Foraging in Central Kurzeme, Mirdza Birzniece.Novadpētniecība, Siguldas gidu stāsti).
Jāpiebilst, ka projekts “Točka”/“Moonshine” ieguva ne vien lielu publikas uzmanību, bet arī oficiālu atzinību Latvijā, 2007.gadā saņemot Lielo folkloras gada balvu nominācijā “Jaunrade tradīcijā”. Šī tēma tālāk turpinājusies citu ikdienas tradīciju un prasmju izpētē un darbnīcu organizēšanā – mājas alus darīšana, ārstniecības augu izpētē “Tautas aptiekas” projektā, mazdārziņu tradīciju izpētē un ”Brīvības dārza” ierīkošanā Vidzemes tirgū Rīgā, 2014.gadā, kad Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsētas.
Piedaloties starptautiskajā projektā “Frontiers in Retriet”, Serde iekļāvusies septiņu mākslas rezidenču tīklā, kurā katru gadu tiek uzaicināts kāds no projektā apstiprinātajiem māksliniekiem, lai tie dalītos ar savu iepriekšējo pieredzi citās rezidencēs, veiktu konkrētās vietas izpēti un tās rezultātā veidotu savu mākslas darbu. Šādā veidā Serdē ir darbojušies pieci mākslinieki, kas pievērsušies Aizputes mazpilsētas vides un ekoloģijas izpētei un pēc tam radījuši savus darbus.
Serde savā darbībā ir spējusi piesaistīt dažādu fondu projektu līdzekļus pilsētas kultūrvēsturiskā mantojuma izpētei un pilsētvides uzlabošanai, kā arī atvest uz Kurzemes mazpilsētu daudzveidīgas mākslinieku, ekspertu un brīvprātīgo komandas, kas Aizputes vārdu ir ierakstījuši pasaules kartē. Biedrība pasākumi – nemateriālā kultūras mantojuma prasmju darbnīcas, simpoziji un ikgadējais mākslas un amatniecības gadatirgus “Āboļošana” veicina kultūru mijiedarbību, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un bagātina pilsētas ikdienas dzīvi. Biedrības darba rezultātā ieguvēja ir ne vien Aizpute, bet arī citas pilsētas un novadi Latvijā, kuros Serde veikusi savas aktivitātes mākslā, novadpētniecībā un nemateriālā kultūras mantojuma (tradīciju, prasmju) izpētē un fiksēšanā. Šie ir fantastiski panākumi, ko aktīvā un ilggadīgā darbā sasniegusi neliela domubiedru grupa. Kā augstākais novērtējums Serdes darbībai ir UNESCO Ģenerālās asamblejas akreditācija, kas šo biedrību, kā vienīgo Baltijas valstu nevalstisko organizāciju, iekļāvusi kā padomdevēja institūciju nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas jomā.
Aktivitātes, kas vērstas uz organizācijas attīstību, pieredzes apmaiņu un tīklošanos organizētas projekta “OAB ok” (Nr. AIF/2021/IK/213) ietvaros, ko finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.
- Publicēts 26.05.2022.
- Publicēts 29.04.2022.
Pūpolsvētdienas rītā Liepājā mūs sagaida Arvīds Vitāls – Liepājas būvvaldes vadītājs un Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles zvaniķis. Mums tiek dota vienreizēja iespēja – gan tuvplānā palūkoties un noklausīties katedrāles zvanu spēli, gan apskatīt Liepājas panorāmu no putna lidojuma.
Pati Sv. Trīsvienības katedrāle, veidota vēlīna baroka stilā ar klasicisma iezīmēm, ir slavena ar savām ērģelēm, kas būvētas 1758.gadā un pārbūvētas 1885.gadā, iegūstot kopskaitā 7000 stabuļu, 131 reģistrus un 4 manuāļus. Līdz 1912.gadam tās bija pasaulē lielākās mehāniskās ērģeles, šobrīd tās ir pasaulē lielākās vēsturiskās mehāniskās ērģeles, kuras saglabājušās sākotnējā izskatā un nav pārbūvētas. Liepājas pašvaldība 2008. gadā nolēma Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeles virzīt iekļaušanai UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Diemžēl, dievkalpojuma dēļ iespaidīgo ērģeļu tuvāka apskate šoreiz izpalika.
No vēju pilsētas debesu plašumiem atkal nolaidušies uz zemes, satiekam Ilzi Bernāti, Liepājas būvvaldes pieminekļu aizsardzības inspektori, kura mūs iepazīstina ar pārmaiņu procesiem Liepājas vēsturiskajā apbūvē.
Kā pirmais pozitīvais piemērs mūsu ceļā ir Liepājas centrā esošais t.s. Juliannas pagalms. Tā daļa no vēsturiskās ostmalas un šodienas promenādes, kur industriālās ēkas – tipogrāfija un sandaļu fabrika ar četru to īpašnieku pūlēm ir pārtapušas par atvērtu un pieejamu vietu ar biroju telpām, veikaliem, bāru un restorānu. Ar saukli – ar cieņu pret pagātni, bet skatu nākotnē bijušās ražošanas ēkas ir pārtapušas par vietu, kur dažādos pasākumos pavadīt laiku kopā ar draugiem un ģimeni.
Arhitektūru reizēm mēdz dēvēt par sastingušu mūziku. Nenoliedzami, Liepājā tās ir pārpārēm, bet liepājnieki ir gājuši vēl tālāk un iemūžinājuši savas pilsētas himnu – izlieti no bronzas, dziesmas “Pilsētā, kurā piedzimst vējš” varoņi – laivinieks, zārcinieks, vārna, telefonists un citi ir ērti izkārtojušies Kūrmājas prospekta garumā.
Tālāk ceļš mūs ved cauri Liepājai, apskatot vēsturiskās apbūves metamorfozes.
Līdzīgi kā Kuldīgā, arī Liepājā pašvaldība kopš 2015.gada finansiāli atbalsta kultūras pieminekļu izpēti (apsekošanu, inventarizāciju, arhitektoniski vēsturisko izpēti), būvprojektu sagatavošanu un ēku vai to detaļu restaurācijas darbus. Dokumentācijas sagatavošanai līdzfinansējums ir 75 % no kopējām projekta izmaksām, bet ne vairāk kā 2000 eiro, būvdarbiem 75%, bet ne vairāk kā 20 000 eiro, savukārt atsevišķu detaļu, piemēram, vēsturisko būvgaldniecības izstrādājumu- logu, durvju u.c. elementu atjaunošanai – 50% no kopējām izmaksām, bet ne vairāk kā 2000 eiro.
Arī māksliniece Lienes Eltermanes ģimene tur rūpi par 1697.gadā celtu namu Liepājā, kurā iekārtotas gan dzīvojamās telpas, gan arī neliels mākslas salons.
Ne vienmēr uzreiz izdodas restaurēt visu māju kopumā, tomēr pat daļēja vēsturisko ēku vai to daļu, piemēram, verandu, jumtu, logu vai pat tikai ārdurvju restaurācija ļauj saskatīt skaistumu, kas šīm ēkām piemīt, stimulējot īpašniekus un sabiedrību censties sasniegt vairāk.
Pozitīvi, ka pamazām pieaug gan īpašnieku vēlme ieguldīt līdzekļus vēsturisko ēku sakopšanā, kā arī tas, ka notiek īpašnieku maiņa, problemātiskās ēkas iegādājoties īpašniekiem, kas novērtē vēstures mantojumu un ir gatavi ieguldīt līdzekļus tā atjaunošanā.
Ar savu pieredzi būvprojektu izstrādē vēsturiskām ēkām Liepājā dalās arī arhitekte Ilze Mekša. Visaugstāko novērtējumu par savu darbu – zelta ananāsu jeb Latvijas arhitektūras gada balvu Ilze 2018.gadā ir saņēmusi tieši par vēsturiskās ēkas – Liepājas 1.ģimnāzijas atjaunošanu un pārbūvi.
Ilze stāsta, ka izdevies papildināt arī pilsētas vēsturi ar jauniem faktiem par Liepājas slavenākā arhitekta, kas veidojis tās veidolu, Paula Maksa Berči darbību, projektēšanas gaitā meklējot informācija par konkrēto ēku, izdevies atklāt, ka tās līdz šim nezināmais autors ir tieši Berči.
Protams, ka Liepājas apmeklējums nebūtu pilnīgs bez viesošanās pie pavasarīgās jūras un Piejūras parka apskate. Parks un tajā esošie objekti šobrīd atrodas aktīvā būvniecības stadijā – tiek bruģēti jauni celiņi un ievilkts apgaismojums, beigām tuvojas arī leģendārās brīvdabas estrādes “Pūt vējiņi” un kafejnīcas paviljona pārbūve.
Pieredzes apmaiņas pasākuma noslēgums šoreiz arī ir vēsturiskā ēkā – Hoijeres kundzes namā, kas sevī apvieno gan funkcionējošu 17.gs krogu, gan 17.–19. gadsimta interjera muzeju. Atjaunotā ēka savu slavu ir iemantojusi jau izsenis, pateicoties faktam, ka 1697.gadā viesojoties Liepājā t.s. Lielās sūtniecības laikā tieši šeit ir apmeties Krievijas cars Pēteris I. Ēkas atjaunošanas gaitā veikti ievērojami restaurācijas un būvniecības darbi, un to gaitā atrasti vairāk kā simts dažādi arheoloģiskie atradumi, daļa no tiem ir izstādīti ēkā. Autentisku noskaņu rada gan Latvijā, gan ārvalstīs iegādātās un restaurētās mēbeles un sadzīves priekšmeti, kas šobrīd ieņēmušas savu pastāvīgo vietu ēkā. Kopumā šajā ēkā ieguldīti ievērojami līdzekļi. Pieredzes apmaiņas vizītē novērojām, ka labu rezultātu iespējams panākt arī ar daudz mazākiem ieguldījumiem, pašiem īpašniekiem aktīvi darbojoties un sistemātiski soli pa soli katru gadu veicot nelielus atjaunošanas darbus, kā tas ir izdevies vairākos, piemēram, ar Liepājas pašvaldības līdzfinansējumu realizētos ēku atjaunošanas projektos (Bāriņu ielā 23 un 31).
Divas dienas Ogres Attīstības Biedrības biedriem bija iespēja iepazīt pieredzi, kā Kurzemes pašvaldības veicina vēsturisko ēku saglabāšanu un atjaunošanu. Pieredzes apmaiņa ir veids, kā saskatīt savas organizācijas stiprās un vājās vietas, paskatīties uz savām iespējām no malas, izvairīties no citu pieļautām kļūdām un iniciēt jaunas idejas. Līdzīgi pasākumi būtu veicami arī Ogrē, izglītojot un materiāli atbalstot vēsturisko celtņu īpašniekus vēl vairāk rūpēties par ēkām, kas, kontrastējot ar padomju laika apbūvi, atgādina par pilsētas kūrorta pagātni un piešķir tai īpašo, Ogres, savdabību.
Aktivitātes, kas vērstas uz organizācijas attīstību un kapacitātes stiprināšanu tika organizētas projekta “OAB ok” (Nr. AIF/2021/IK/213) ietvaros, ko finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.
- Publicēts 25.04.2022.
Turpinot Ogres Attīstība Biedrības pieredzes apmaiņas braucienus, 2022.gada pavasarī ceļš ved uz Kurzemi – Kuldīgu un Liepāju. Uz pilsētām, kuru pašvaldības ir daudz darījušas, lai iedzīvotājus izglītotu par vēsturiskās apbūves vērtībām un sekmētu to saglabāšanu un atjaunošanu. Un tā, aprīļa rītā, kad saule mijas ar pēkšņām puteņa brāzmām, ierodamies Kurzemes hercogistes galvaspilsētā, lai uzzinātu iespējami daudz par to, kas tiek piedāvāts kuldīdzniekiem, kuri dzīvo senajās ēkās vecpilsētā.
Kuldīgas Restaurācijas centrā, kas ir pašvaldības struktūrvienība, mūs uzņem Ilze Zariņa, šī centra vadītāja. Restaurācijas centrs ir izveidots pēc Kuldīgas novada domes iniciatīvas, lai nodrošinātu Kuldīgas vecpilsētas kultūrvēsturiskā mantojuma autentiskuma saglabāšanu, veicot konservācijas un restaurācijas darbus un konsultējot iedzīvotājus par ēku saglabāšanu un uzturēšanu. Savu darbu Centrs uzsāka 2010. gadā. Vēsturiskajā ēkā, kur Centrs atrodas šobrīd, tas nonāca pēc tam, kad ēka cieta ugunsgrēkā un neviens no īpašniekiem neuzņēmās šo celtni atjaunot. Pašvaldība izdegušo ēku atjaunoja un Centrs ieguva plašas telpas, kurās izvietotas gan tā administrācijas telpas, gan darbnīcas – savdabīgas kopstrādes telpas, kur veco ēku īpašnieki var satikties, lai, ekspertu atbalstīti, strādātu kopā, atjaunojot savu ēku logus un durvis.
Kuldīgas pašvaldības pieeja, kas nostiprināta pilsētas apbūves noteikumos, paredz, ka vēsturiskā centra ēkās nav atļauts izmantot plastmasas logus, durvis un modernus apdares materiālus, kā arī rūpnieciski izgatavotus skārda izstrādājumus.
Mūsdienās, kad šķietami ātri visu var padarīt “skaistu”, izmantojot modernās tehnoloģijas un materiālus, tā ir “iešana pret straumi”. Tas nav viegli, tāpēc, lai materiāli atbalstītu ēku un to oriģinālo detaļu saglabāšanu, pašvaldība ir ieviesusi programmu, kas konkursa kārtībā piedāvā pašvaldības līdzfinansējumu 50% apmērā no darbu veikšanas izmaksām. Līdz 10 000 eiro paredzēti ēku nesošo konstrukciju atjaunošanai, bet ēku detaļu atjaunošanai līdz 5000 eiro. Ar ieinteresēto īpašnieku tiek noslēgts līgums, nosakot atjaunošanas darbu apjomu, termiņu un finansējuma apmēru, kas gan tiek izmaksāts tikai pēc darbu nodošanas. Līdz ar to īpašnieks uzņemas atbildību par līgumā paredzēto darbu savlaicīgu un kvalitatīvu pabeigšanu.
Protams, ka praksē šī programma iedzīvojās palēnām – pirmajā gadā, kad pašvaldība rīkoja informatīvu sapulci, lai iepazīstinātu ar šo iniciatīvu, uz pasākumu neieradās neviens no iedzīvotājiem. Tomēr pamazām kuldīdznieki sāka pievērst uzmanību pašvaldības aktivitātēm. Kā stāsta centra vadītāja – nākamajā gadā mēs uzcēlām informatīvo telti ielas vidū, un, lai tiktu tālāk, cilvēki bija spiesti iziet tai cauri, tādējādi ieraugot izvietoto informāciju un aprunājoties ar pašvaldības darbiniekiem. Tagad jau tā ir kļuvusi par pasaku ar nevis laimīgām beigām, bet gan turpinājumu – katru gadu ap 40 namīpašniekiem piedalās šajā programmā, sakopjot Kuldīgas seno apbūvi, savukārt pašvaldība tam paredz līdzekļus no sava budžeta. Izglītošanas nolūkos pašvaldība ir sagatavojusi gan apmācību filmas, kurās soli pa solim parādīts, kā pareizi atjaunot vēsturiskos būvgaldniecības izstrādājumus, gan izdevusi izglītojošo “Ceļvedi vēsturisko ēku atjaunotājiem”, kas satur informāciju gan par pašu ēku un to daļu atjaunošanas procesu un materiāliem, gan būvniecības procesa juridisko pusi, gan ieteikumus, kā piesaistīt finansējumu kultūras mantojuma sarakstā iekļauto ēku glābšanu. Tāpat ir izdota, bet pieejama arī elektroniski rokasgrāmatu arhitektiem, skaidrojot Kuldīgas pilsētas apbūves noteikumu piemērošanu.
Leģenda vēsta, ka virslogi virs durvju vērtnēm senāk kalpojuši kā katras mājas vietzīme – tumsā aiz stikla tika izvietots iedegts lukturis un katrai ieejai uz ielas veidojās savādāks gaismas raksts, ko noteica atšķirīgie virsloga rāmja zīmējumi. Tas esot kalpojis par drošu zīmi, kā iedzērušiem vīriem, atgriežoties mājās no kroga, atrast pareizo ieeju…
Pastaigā pa vecpilsētu Ilze Zariņa mūs iepazīstina ar labajiem un ne tik labajiem piemēriem, kā atjaunotas senās ēkas vai to daļas.
Skatu uz pilsētu no augšas piedāvā Adatu tornis – daļa no muzeja, kas iekārtots vecās adatu fabrikas telpās, par kuru pirmās ziņas atrodamas jau no 1874.gada kā “Hiršmaņa adatu fabrīķi”. Savu uzplaukumu tā sasniedza 1888.gadā, kad nodarbināja 155 strādniekus un saražoja 103 miljonus adatu vairāk kā 50 000 cara rubļu vērtībā. 20.gadsimta sākumā konkurences dēļ bizness panīka un ēku nopirka Kuldīgas pilsētas valde, kas tajā ierīkoja policijas pārvaldi, pasta un telegrāfa kantori, kā arī pilsētas ierēdņu dzīvokļus. Padomju laikā ēka bija daļa no Kuldīgas slimnīcas, bet pēc tās slēgšanas šeit – Adatu tornī – ierīkots muzejs, kas veltīts adatu izgatavošanas vēsturei un adatu daudzveidīgajam pielietojumam medicīnā, atskaņošanas industrijā un, protams, apģērbu ražošanas industrijā no sendienām līdz par mūsdienām.
Viesojāmies arī Kuldīgas muzejā, kas iekārtots ēkā, kas celta kā bagāta uzņēmēja vasaras mītne ar skatu uz Ventu. Rūpīgi atjaunota, tā ļauj ne vien ielūkoties pārtikušas ģimenes dzīvē 20.gs sākumā, bet vēsta arī par Kuldīgas pilsētas un novada vēsturi.
Dienas noslēgumā apmeklējām darbnīcu kvartālu. Piemēram, skārdnieku darbnīcā, kur Kuldīgas vienīgais meistars Agris Zeidlers iepazīstināja, kā tiek izgatavots viss – sākot ar parastām notekcaurulēm un palodzēm un beidzot ar sarežģīti rotātiem skārda ieejas jumtiņiem un notekcauruļu rotājumiem.
Iespējams, ka Kuldīgas īpašais šarms slēpjas apstāklī, ka pilsēta netiek atjaunota kā spoža konfekte ar ko iekārdināt tūristus, bet tajā ir saglabāta dzīva vēsturiskā patiesība, pat tad, ja tai ir nodrupis apmetums un šķības koka durvis. Tā nav nabadzība, par ko tā bieži tiek uzskatīta ( – ārprāts, kāpēc šo nolupušo māju nevar nokrāsot?), bet gan attieksme. Un, lai gan tas mēdz radīt arī problēmas, tomēr, līdzīgi kā Cēsīs, šāda pilsētvide piesaista jaunus iedzīvotājus, kas izvēlas dzīvi klusākā un autentiskā vidē un iegādājas vecās Kuldīgas mājas, lai kopā ar tām sāktu savādāku, piepildītu dzīvi.
Pieredzes apmaiņas pasākumi ne tikai stiprina Ogres attīstības biedrību – biedru saliedētību un kompetences, bet arī rosina uz jaunām iniciatīvām.
Secinām, ka kultūrvēsturisko vērtību saglabāšana notiek savstarpēji sadarbojoties, Kuldīgas novada pašvaldība šo risina ne tikai izdodot saistošos noteikumus un ierobežojot vēsturisko māju īpašniekus, bet rada iespēju izmantot pašvaldības daļēji algotus speciālistus, kuri apmāca māju īpašniekus pašiem atjaunot vecos logus, kuri izveido vecos skārda elementus ēkām, ir iekārtojuši darbnīcu ar paraugiem un informatīviem materiāliem, daļēji finansē iedzīvotāju iniciatīvas. Labie piemēri pilsētā mudina arī citus māju īpašniekus atjaunot vēsturisko ēkas seju.
Jāpiebilst, ka pieredzes apmaiņa tika organizēta projekta “OAB ok” (Nr. AIF/2021/IK/213) ietvaros, ko finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.
Kur grāmata "OGRE.VASARNĪCU STĀSTI" pieejama?
- Publicēts 10.02.2022.
2021.gada nogalē Ogres Attīstības Biedrība ir izdevusi grāmatu “OGRE.VASARNĪCU STĀSTI” un tā pieejama visās Ogres novada bibliotēkās, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kā arī par ziedojumiem saņemama radošajā kvartālā PASTS un Ogres Vēstures un mākslas muzejā.
Grāmatu iespējams saņemt ar piegādi apmaiņā ar ziedojumu biedrībai, atstājot ziņojumu šeit.
Projekta īstenošanu atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds, Ogres Vēstures un mākslas muzejs, kā arī Ogres Mūzikas un mākslas skola.
- Publicēts 09.02.2022.
Meistardarbnīcas vadītāja Astra Rubene. Dalības maksa 20EUR, vietu skaits 6 dalībnieki.
Meistardarbnīcas vadītāja Līga Veide-Nedviga. Dalības maksa 25EUR, vietu skaits 6 dalībnieki.
Šis stāsts aizsākās pirms dažiem gadiem ar mākslinieku, arhitektu un pilsētplānotāja interesi par paslēptajām vasarnīcām Ogrē, kurām nav piešķirts kāds īpašs statuss, taču tās ir ar savu šarmu. Tālāk šis stāsts tika izstāstīts izzinošās pastaigās pa Ogres pilsētas ielām, kopā ar iedzīvotājiem, rezultējoties ar apkopojumu grāmatā.
Ogres Attīstības Biedrība, 14.janvārī, Ogres Centrālajā bibliotēkā kopā ar tuvākajiem sadarbības partneriem, atbalstītājiem un draugiem atvēra grāmatu “OGRE. VASARNĪCU STĀSTI”.
- Publicēts 17.11.2021.
Esam priecīgi izziņot meistardarbnīcas novembrī un decembrī! Sadarbībā ar Radošā Kvartāla PASTS mākslinieku grupu – radošu kopā darbošanos, kliedējot tumsu. Gaidām Saulgriežus!
- Publicēts 12.10.2021.
Kādu dienu, kārtējo reizi rakņājoties pa veciem žurnāliem, uzdūros 1939. gada rakstam par īpatnēju – Ogrei netipisku vasarnīcu Zvaigžņu ielā 7. Pat neiedziļinoties raksta autora pārspriedumos, nopratu, ka ēka ir īpaša – varētu pat teikt, savam laikam drosmīga. Arhitektūra, kas paradoksālā kārtā bija gan tradicionāla un laikmetīga vienlaicīgi, man atgādināja par slavenā amerikāņu arhitekta Frenka Loida Raita (Frank Lloyd Wright) eksperimentiem tradicionālā un laikmetīgā apvienošanā 20. gadsimta sākumā. Ēkas apjoma veidošanā izmantoti tradicionāli būvmateriāli – guļbaļķi, dolomīts, koka šindeļi, ķieģeļi.
Tam pretī izmantoti laikmetīgi telpiskie risinājumi – cokola formas veidotas tīrās, ģeometriskās kompozīcijās, vienlaicīgi pārplūst par terases grīdas virsmu un ieejas kāpnēm, asimetriski, guļbaļķos veidoti akcenti pie ieejām ēkā, lielas jumta pārkares, kas ietver apjomā arī terasi, un arī savam laikam raksturīgais horizontāli uzsvērtais logu dalījums. Grūti pat iedomāties tik laikmetīgi risinātu guļbūvi mūsdienās. Biju tik ieintriģēts, ka nolēmu doties ceļā meklēt ēku Zvaigžņu ielā. Mūsdienās šī adrese atrodas Zvaigžņu ielas un Brīvības ielas krustojumā, iepretim tagadējai Ogres mūzikas skolai.Nonācis uz vietas un ēku neatradis, nodomāju, ka tā zudusi, un neatlika nekas cits, kā nodoties romantiskām fantāzijām par to, kā tā eleganti iegūlusies Ogres centra kalnu nogāzēs, ik pa brīdim uztverot kādu saules staru caur priežu koku meža jumta atvērumiem.
Bet tad pēkšņi fantāzijas kā ar nazi nogriež aizdomas par to, ka Zvaigžņu iela mūsdienās vairs nav tā pati Zvaigžņu iela 20.gs. 30. gados. Tā uzsākās lēns ceļojums pa šo noslēpumaino ielu zudušās ēkas meklējumos. Kā pilnvērtīga iela tā jūtama tikai divos posmos – gar esošo Ogres mūzikas skolu un posmā starp Ogres novada domes ēku un Bibliotēkas novietni. Šeit pat ir saglabājušās pāris vēsturiskās ēkas. Piemēram, ēka, kur 2019.-2021. gadam atradās pagaidu telpas bibliotēkai (agrāk “SEB bankas” filiāle). Pat neprofesionālis varētu nojaust, ka zem plastmasas dēlīšu apšuvuma slēpjas klasisks funkcionālisma manierē projektēts dzīvojamās ēkas apjoms. Savukārt, iepretim Ogres mūzikas skolai starp pāris vēsturiskām starpkaru perioda ēkām atrodama arī teicama pēckara modernisma laika privātmāja.
Sākotnēji to sev cēlis nu jau aizsaulē aizgājušais būvkonstrukciju projektētājs – leģenda Valters Celmiņš. Atgriežoties pie pastaigas un virzoties tālāk pa Zvaigžņu ielu, prom no Ogres centra, nonāku kalna galā, kuru šobrīd rotā iespaidīgs tērauda konstrukcijās veidots ūdens tornis. Sasniegusi kalna virsotni, iela kļūst par stāvu gājēju taku lejā uz Ogres ģimnāzijas pusi, kur iela kļūst par klasisku iekšpagalma ceļu. Ja mēs šobrīd dzīvotos pa 20. gs. trīsdesmitajiem gadiem, savu pastaigu pa Zvaigžņu ielu mēs varētu turpināt mierīgā garā līdz pat vietai, kur iela krustojas ar Meža prospektu un tālāk beidzas mežā, pie krustojuma ar Zaķu ielu. Mūsdienu situācija ir mainījusies, jo iela beidzas jau pie krustojuma ar Mednieku ielu. Savulaik, padomju laikos, ielu starp Mednieku ielu un Meža prospektu “ apēda” armijas bāze. Pēc neatkarības atgūšanas šo teritoriju pārņēma Latvijas armija. Par iespējamo ielas trasējumu liecina vien atsevišķu koku rinda un iekšējs ceļš bāzes teritorijā, ko var aplūkot mūsdienu aerofoto uzņēmumos.
Blakus šai teritorijai ir vērts apskatīt arī savdabīgu, postmodernās arhitektūras formās risinātu daudzīvokļu ēkas apjomu, kam par pamatu ņemts standarta tipveida projekts. Tas, savam laikam drosmīgi, papildināts ar tradicionālākas arhitektūras formās risinātiem elementiem – piemēram, zelmeņa formās ģeometriski stilizēti ieeju portāli un kāpņu telpas vainagojošie dekoratīvie jumta parapeti. Lai kaut kā pietuvotos Zvaigžņu ielas galam, jāmet līkums ap armijas bāzi un aiz līkuma nekas cits neatliek, kā doties tieši mežā. Tajā brīdī, brienot pa koku brikšņos vārgi nojaušamām pāris cilvēku vai pat zvēru iestaigātām taciņām, pārņem patīkams satraukums, jo apkārt valdošā atmosfēra izsauc no atmiņas romantisko melnbalto foto atveidus no minētā raksta laikraksta “Latvijas Architektūra” 1939. gada septembra numurā. Jūtu, ka tuvojos ēkai, jo tās apveidi ik pa brīdim neskaidri iemirdzas caur priežu mežam raksturīgām vertikālo līniju struktūrām. Mazākas taciņas nu jau pārvēršas par lielākām takām, līdz es nonāku pie savulaik meža ielokā paslēpušās ēkas. Apjoms salīdzinoši labi saglabājies. Vienīgi sākotnējais koka šindeļu jumta iesegums nomainīts uz klasisko “šīferi”. Mežs no zemesgabala dienvidu puses nu jau zudis, jo pilnībā iztīrīts jaunās Ģimnāzijas būvei. Fonā skan betonēšanas darbu duna. Vēroju ēku un tās apkārtni. Pagalmā redzami atsevišķi tēlniecības darbi – kāda lāča skulptūra, liels sols ar smalkās formās izgreznotu atzveltni, pie sētas satraukts uz mani rej melns suns, un dziļāk zemesgabala iekšienē pa savu darbnīcu darbojas kāds vīrs.
Kādu brīdi stāvu miera pozā, sagaidu, kad suns nomierinās un pie manis pierod, noķeru vīra skatienu un pamāju. Vīrs mierīgi pienāk, un sākam runāties. Izrādās, mājas saimnieks un skulptūru autors Andris ēkā sācis dzīvot 20.gs. 70. gadu sākumā. Sākotnēji ēka bijusi sadalīta komunālajos dzīvokļos. Pēc tam ēkā, ieskaitot Andri ar ģimeni, bijušas divas saimniecības. Tad savu daļu Andris privatizējis un tagad viņš ir atpircis no kaimiņiem ēkas otru pusi un turpina rūpīgi uzturēt ēku labā tehniskā stāvoklī. Ik pa brīdim saimnieks veicis pamatu labošanu, hidroizolāciju, veicis zudušo baļķu remontu un citus darbus ap māju un teritorijā. Ēku savām vajadzībām sākotnēji cēlis un projektējis arhitekts un arhitektūras zinātnieks Pauls Kampe. Otrā Pasaules kara laikā viņš emigrēja uz ASV, kur turpināja savu teorētiķa darbību, sarakstot vairākas grāmatas par arhitektūras vēsturi un teoriju. Kopš 1998. gada ēka ir arhitektūras piemineklis.
No Andra var just pat viegli jaušamu lepnumu. Runājam par jumtu, ka būtu lieliski to nomainīt uz sākotnējo – koka šindeļu jumtu, jo, kā nekā, “paskaties – māju uzbūvēja trīsdesmit sestajā gadā, jumtu nomainīju septiņdesmit piektajā. Skaidu jumtam tad bija jau četrdesmit gadiu Manuprāt, pietiekami ilgs kalpošanas laiks,” Andris smaidīdams piebilst. Starp viņa stāstiem par to, ka mūsdienām ēkas plānojums nav īsti piemērots un teritorijā bijis arī mednieku namiņš, un interjerā daudz kas mainīts, es klausos un vienlaicīgi priecājos, ka ēka ir tik salīdzinoši labi saglabājusies un šāds unikāls arhitektūras piemērs nodzīvojis līdz pat mūsdienām. Tad atceros par viesu namiņu no oriģinālā projekta materiāliem. Jautāju, kā ar viesu namu meža ielokā? Andris par tādu neko nezina. Izpētot vēsturi, izrādās, tas jau zudis padomju laikos, kad zemesgabals “normalizēts”, to pārdalot divās daļās.
Savietojot teritorijas ģenerālplānu ar mūsdienu kartēm, saprotams, ka viesu nams atrastos blakus jaunceļamai Ogres Ģimnāzijas ēkai. Pārmijam vēl pāris vārdus par ceļojumiem caur bijušajām Prūšu teritorijām Polijā, apsolos nosūtīt viņam 1939. gada raksta kopijas, atvados no Andra un dodos atpakaļ caur to pašu mežu uz Ogres centru. Īss, vienlaicīgi garš un piepildīts ceļojums izdevies pa mūsdienās praktiski izirušo ielu. Lai arī ēkai tagad ir cita adrese – Zaķu iela 14, nodomāju, ka man šī paliks ēka Zvaigžņu ielā 7 – kā īstai arhitektūras zvaigznei piederētos.
- Publicēts 21.09.2021.
Cēsis. Viduslaiku pilsēta, kas tagad kļuvusi par vienu no Latvijas kultūras un radošā gara metropolēm, mūs sagaida ar sauli. To, ka cilvēki ir pilsētas galvenā bagātība, vispirms liek nojaust Rucka.
Rucka ir viduslaiku muiža, kurā padomju un pēcpadomju laikos līdz pat 21.gadsimta sākumam dziedēti ar tuberkulozi sirgstošie ( – cik gan līdzīgi Ogrei, kas arī vēsturiski veidojās kā kūrorts plaušu slimniekiem). Pēc 10 tukšas vientulības gadiem pašvaldības īpašumā, 2013.gadā muiža atkal kļūst apdzīvota. Pozitīvo pārmaiņu ierosinātāji ir nodibinājuma “Elm Media” komanda, kuri savu radošo darbību nolēma pārcelt no Rīgas uz Cēsīm. Aizmirstībā grimstošā muiža rosināja viņos drosmīgas idejas par ko lielāku – starptautisku mākslas rezidenču centru Vidzemes mazpilsētā.
Pašvaldība nodeva ēku un zemi komandas rīcībā un jau 2014. gada vasarā Ruckā notika pirmais pasākums – Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vasaras skola. Kopš tā laika Rucka ar panākumiem ir uzņēmusi vizuālās komunikācijas studentus, filmu režisorus, producentus un operatorus, fotogrāfus un antropologus no visas pasaules – ne velti 2016.gadā ASV “Format Magazine” nosauca Rucku par vienu no pasaules desmit labākajām rezidencēm fotogrāfiem. Un kurš gan to varētu zināt labāk par fotogrāfi Lieni Leonoviču, kura mūs iepazīstina ar atjaunoto Rucku.
Iemesls pamatīgam muižas remontam bija krimināli triviāls – ļaunprātīga dedzināšana kādā 2016.gada novembra naktī. Izcēlies ugunsgrēks izpostīja muižas ēkas jumtu un daļu no 2.stāva telpām, bet dzēšanas rezultātā tika appludināts arī ēkas 1.stāvs.
Ruckas atjaunošana noritēja pusotru gadu un kopš 2018. gada decembra atjaunotā ēka atkal ir atvērta māksliniekiem un dažādiem pilsētas mākslas un kultūras pasākumiem. Ēkā ir izveidota bibliotēka un kino istaba, analogā foto laboratorija, video montāžas studija, kā arī virtuve un ēdamzāle, jo paralēli mākslas un kultūras aktivitātēm, muiža darbojas arī kā viesnīca, kuras kolorītie numuriņi ir pieejami ar starptautiskās interneta tiešsaistes vietnes Airbnb starpniecību. Pie muižas piederošā teritorija tiek aktīvi izmantota ne tikai pasākumiem, bet arī radošu eksperimentu nolūkos – te, sadarbojoties ar arhitektūras studentiem tapuši vides objekti un aktivitātes, dažādu finanšu instrumentu un projektu ietvaros tiek plānotas arī turpmāk.
Pamazām tiek atdzīvināts arī muižas parks, kas ir viena no Cēsu pilsētas publiskajām, zaļajām teritorijām. Ilgus gadus bijusi slēgta teritorija, pēc tam nekopta un pamesta savvaļā, tā palēnām atkal atgriežas pilsētnieku ikdienā un mentālajās pilsētas kartēs.
Savulaik, uzticoties nevalstiskās organizācijas piedāvājumam apsaimniekot tukšo muižas ēku, tagad pašvaldība no Ruckas aktivitātēm iegūst ne vien plašāku pilsētas starptautisku atpazīstamību, bet arī mākslas notikumus un darbus, kas paliek Cēsu pilsētvidē, padarot to krāsaināku un priecējot gan cēsiniekus, gan viesus.
Nākošā mūsu apstāšanās vieta ir vecā Cēsu alusdarītavas ēka. Uzcelta 1878. gadā, mūsdienu industriālajai ražošanai tā kļuvusi par mazu, tāpēc lielākā tās daļa ir tukša, bet vienā tās malā darbojas mākslas telpa – kafejnīca ar atbilstošu nosaukumu: “Mala”, ko vada Kristīne Auniņa ar vīru Alberto.
Sākotnēji kafejnīca izveidojās pašā Cēsu vecpilsētas centrā, taču īpašniekiem mainoties, savu darbību nācās pārcelt uz citām telpām, un kopš 2019.gada “Mala” darbojas vecā alus brūža ēkā, kalpojot arī par tādu kā vietējās kopienas aktivitāšu (tirdziņi, koncerti, izrādes, izstādes) centru.
Diemžēl, telpu pielāgošana jaunajai funkcijai nebija viegla, jo vairāk tāpēc, ka ēka ir iekļauta valsts kultūras pieminekļu sarakstā. Telpu savienošana, demontējot daļu starpsienas un rezerves izejas izveidošana vēsturiskajā ēkā bija patiess izaicinājums, kas prasīja gadu projektu saskaņošanai un vien dažas dienas realizācijai. Bet rezultātā tukšajā ēkā ir iegūta omulīga kafejnīcas telpa un zāle pasākumiem, ko izbaudījām arī mēs, noklausoties saksofonista Denisa Paškēviča un čellista Staņislava Judina koncertu elektronisko viļņu noskaņās.
Svētdienas rīta cēliens tika veltīts vēl viena pašvaldības sadarbības projekta – “Skola6” iepazīšanai. “Skola6”, kas patiešām atrodas Skolas ielā 6, ir vēsturiskā Cēsu pilsētas un apriņķa skolas ēka, kas darbojas jau kopš 1789.gada. 20.gadsimta pirmajā pusē tā pārtapa par profesionālās izglītības iestādi, bet pēc Cēsu profesionālās vidusskolas pārcelšanās uz jaunām telpām 2013.gadā, vecās skolas ēka paliek tukša, kā tas noticis daudzviet Latvijā. Tomēr izdevīgais novietojums pašā pilsētas centrā un jaunās attīstības tendences pasaulē – kopstrādes telpas nepaiet secen arī Cēsīm un 2015.gadā pašvaldība nodod tukšo ēku pilsētnieku rīcībā ar nosacījumu, ka ēkas remonts un uzturēšana ir pašu nomnieku ziņā, pašvaldība piešķir tikai fiksētu summu ēkas komunālajiem maksājumiem. Izaicinošā projekta vadību no pašvaldības puses uzņemas Dita Trapenciere.
Ēka tiek apgūta pamazām, sākot vien ar dažām telpām, ko apdzīvo pirmie entuziasti – šuvējas, mūziķi, gleznotāji un programmētāji. Lai pievērstu uzmanību jaunajam projektam, Dita ēkā rīko sanāksmes un lekcijas, kā arī konsultācijas un seminārus par uzņēmējdarbības uzsākšanu un ideju ģenerēšanu. Un tas dod rezultātus – pēc pāris gadiem divstāvu ēka ir pilna ar strādātgribētājiem no pagraba līdz pat mansardam, izmantotas ir visas, pat visneiedomājamākās vietas, kā, piemēram, bijusī skolas garderobe, tumša telpa bez logiem, ko labprāt izmanto vietējie bioloģisko produktu ražotāji. Savukārt ēkas pagrabā, attīstot vēsturiskās alus darīšanas tradīcijas Cēsīs, darbojas amatalus darbnīca.
Izmantojot telpu nomas maksājumus, pamazām tiek veikti arī remonti telpās. Ēka ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, bet, pateicoties padomju laiku remontdarbiem, ēkas iekšienē praktiski vairs nav nekā vēsturiski vērtīga, tāpēc remontdarbi ir vienkāršāki, nav nepieciešama vēsturiskā izpēte un uzraudzība. Bet par ēkas vēsturi un tās nozīmi Latvijas kultūrā daudzviet atgādina tās skolotāju un audzēkņu J. Poruka, E. Veidenbauma, E. Treimaņa-Zvārguļa, u.c. citāti uz sienām. Interesanti, pieskaņojoties stilam tiek izveidota arī pārrunu telpa ēkas vestibilā, norobežojumam izmantojot Cēsu veco ēku logus un durvis.
Izveidotās kopstrādes telpas ne vien ļauj strādāt visdažādāko profesiju pārstāvjiem- audējiem, šuvējiem, tulkotājiem, dizaineriem, programmētājiem, kaligrāfiem, pedagogiem, žurnālistiem (-jā, mums par pārsteigumu izrādās, ka, atsevišķi Latvijas radio raidījumi tiek apstrādāti un montēti Cēsīs, “Skola6” telpās) bet sekmē arī auglīgu sadarbību, kalpojot par savdabīgu biznesa inkubatoru.
Tā, piemēram, sadarbojoties šuvējai ar gleznotāju un dizaineri ir izveidojusies modes darbnīca, kas jau ir pametusi “Skolas6” telpas un veiksmīgi darbojas patstāvīgi. Līdz ar šo projektu Cēsu pašvaldība ne vien ir ieguvusi pašvaldības ēku, kas nav jāuztur no budžeta līdzekļiem, bet arī izveidojusi ekonomiski aktīvu cilvēku kopienu pilsētā, kas ģenerē gan idejas, gan ienākumus.
Taču “Skola6” ēka pilda arī citu funkciju – tā kalpo kā demonstrācijas vieta vēl kādam pašvaldības atbalstītam projektam, proti seno ēku atjaunošanas meistardarbnīcām, ko organizē Jānis Tolpežņikovs. Cēsīs ir daudz vēsturisku ēku, kas atrodas privātā īpašumā. Daudzas tukšas, neizmantotas ēkas pēdējos gados ir ieguvuši jauni īpašnieki, kas pārceļas uz dzīvi Cēsīs. Lai sekmētu seno ēku atjaunošanu, atbilstoši to vēsturiskajam veidolam, neradot vizuālus kropļojumus vai vēsturisko konstrukciju bojājumus, ļoti svarīgi ir izmantot pareizus atjaunošanas paņēmienus un materiālus.
Tieši šim mērķim kalpo vēsturisko ēku atjaunošanas meistardarbnīcas, kurās uzaicinātie speciālisti/amatnieki visiem interesentiem sniedz gan teorētisko apmācību, gan praksē, izmantojot reālas ēkas, rāda, kādā veidā tās pareizi atjaunojamas. Līdz šim jau ir notikušas mūra pamatu, koka ārsienu, vēsturiskā apmetuma un vēsturisko logu atjaunošanas darbnīcas. Ekskursijā pa Cēsu vecpilsētu varējām iepazīties gan ar pozitīviem, gan, diemžēl, arī negatīviem piemēriem, kā notikusi veco ēku atjaunošana.
Interesants bija arī Cēsu vasarnīcu rajona apmeklējums. Līdzīgi kā Ogrē, arī Cēsīs 1889.gadā pēc dzelzceļa līnijas Rīga – Pleskava atklāšanas Gaujas ielejā sāka uzplaukt vasarnīcu apbūve. Padomju laikos tās pārtapa par tuberkulozes sanatorijām vai komunālajām mājām un tikai salīdzinoši nesen tās atkal sāk atdzimt kā atpūtas vietas. Viens no piemēriem ir Villa Santa komplekss, kas ietver 3 vēsturiskās vasarnīcu ēkas (villas), kuras pārbūvētas par viesnīcām ar 30 numuriem un restorānu.
Te gan jāpiebilst, ka divas no ēkām šajā kompleksā būtībā ir pilnībā uzbūvētas no jauna – to arhitektoniskais veidols radīts vien iedvesmojoties no vēsturiskajām ēkām. Visticamāk biznesa plānu aprēķinos tik pamatīgus ieguldījumus, kādus būtu prasījusi ēku restaurācija, pārskatāmā nākotnē nebūtu iespējams atpelnīt. Un tomēr pa kādai senai villai te vēl ir, tās gaida savus jaunos saimniekus un, kā noprotams, interese par šādu nekustamo īpašumu iegādi Cēsīs ir ļoti liela. Iezīmējās arī problēmas – šādu restaurējamu un vēl koka konstrukcijās celtu īpašumu iegādi, bankas kreditē nelabprāt, arī pati kredīta summa parasti ir krietni mazāka kā jaunākiem un ne tik laika zoba skartiem īpašumiem.
Cēsu piemērs pašvaldības sadarbībai ar nevalstiskajām organizācijām, tām deleģējot daļu savu funkciju, vienlaikus iegūstot ne vien līdzekļu ekonomiju, bet arī sakārtotu pilsētvidi, ekonomiskās aktivitātes un pilsētas starptautisko atpazīstamību, ir paraugs tam, kā pilsētas attīstību pozitīvi spēj ietekmēt aktīvi un radoši cilvēki.
Tieši šim mērķim kalpo vēsturisko ēku atjaunošanas meistardarbnīcas, kurās uzaicinātie speciālisti/amatnieki visiem interesentiem sniedz gan teorētisko apmācību, gan praksē, izmantojot reālas ēkas, rāda, kādā veidā tās pareizi atjaunojamas. Līdz šim jau ir notikušas mūra pamatu, koka ārsienu, vēsturiskā apmetuma un vēsturisko logu atjaunošanas darbnīcas. Ekskursijā pa Cēsu vecpilsētu varējām iepazīties gan ar pozitīviem, gan, diemžēl, arī negatīviem piemēriem, kā notikusi veco ēku atjaunošana.
Interesants bija arī Cēsu vasarnīcu rajona apmeklējums. Līdzīgi kā Ogrē, arī Cēsīs 1889.gadā pēc dzelzceļa līnijas Rīga – Pleskava atklāšanas Gaujas ielejā sāka uzplaukt vasarnīcu apbūve. Padomju laikos tās pārtapa par tuberkulozes sanatorijām vai komunālajām mājām un tikai salīdzinoši nesen tās atkal sāk atdzimt kā atpūtas vietas. Viens no piemēriem ir Villa Santa komplekss, kas ietver 3 vēsturiskās vasarnīcu ēkas (villas), kuras pārbūvētas par viesnīcām ar 30 numuriem un restorānu.
Vēl dažas bildes no "Mācāmies – dalāmies -izvērtējam II daļa. Cēsis."
Mācāmies – dalāmies - izvērtējam
- Publicēts 09.09.2021.
2021.gada 4.un 5.septembrī Ogres Attīstības Biedrības biedri devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Siguldu un Cēsīm, lai iepazītos ar šajās pilsētās realizētajiem projektiem, kas vērsti uz sabiedrības iesaisti radošos, izglītojošos un pilsētvidi uzlabojošos projektos, satiktu aktīvos cilvēkus, kas šīs pārmaiņas vada un apskatītu klātienē realizētās pārvērtības.
Pirmā pietura bija Siguldas Zaļās villas kvartāls. Kvartālu raksturo daudzveidīga pilsētvide – 19.gs koka ēka, kas bija viena no pirmajām pansijām Siguldā un padomju perioda tehniskā apbūve – Lattelekom sakaru ēka un garāžas. Ēkas un zemi iegādājušies privāti investori – Andris un Eva Strapcāni, kas uzsāka to pārveidi par radošu kvartālu Siguldas centrā, kur apvienot moderno un vēsturisko, inovācijas un Siguldas kūrorta tradīcijas.
Kvartāla darbība notiek kombinējot privātos līdzekļus un ziedojumus, atsevišķus pasākumus kvartālā finansiāli ir atbalstījusi arī Siguldas novada pašvaldība.
Kvartāla nosaukums radies no kņaza Kropotkina 1890.gadā celtās ēkas, kas sākotnēji bijusi dabīgā koka krāsā, bet tad kādā brīdī nokrāsota zaļa. Kopš tā laika Siguldā tā nodēvēta par Zaļo villu. Gadu gaitā ēkai bijis daudzveidīgs pielietojums – tajā bijusi pansija, Siguldas pirmā aptieka, bibliotēka, skola, slēpju noliktava, darbnīcas un veikaliņi, arhitektu birojs, dzīvokļi. Visas šīs izmantošanas atstājušas daudzveidīgas pēdas ēkā un šobrīd tai nepieciešams kapitālais remonts, lai tā no jauna varētu funkcionēt ēkas jauno īpašnieku un Siguldas iedzīvotāju interesēs. Pašlaik villā ir daļēji izremontētas vairākas telpas, dažas no tām izmanto Strapcānu ģimene, kā savus privātos apartamentus, bet vairākas telpas tiek izmantotas pasākumiem, piemēram, jogas nodarbībām un darbnīcām.
Bijusī Lattelekoma sakaru iekārtu ēka, jeb Sakaru ēka, kā tā tiek saukta tagad, tiek izmantota dažādiem mērķiem – dažas no pagrabstāva telpām ir iznomātas vietējiem uzņēmējiem, vienā stāvā ir ierīkotas kopstrādes telpas un Latvijas attīstības aģentūras Siguldas pārstāvniecība. Sakaru ēkas augšējais stāvs šobrīd nav izbūvēts, pagaidām nav vienota koncepta, ko ar to iesākt, jo telpas ir salīdzinoši plašas. Tajās jau notikusi Siguldas mākslinieku izstrāde, vienlaikus galerija ir finansiāli neienesīgs projekts, taču īpašnieki vēlas saglabāt šo telpu sociālo funkciju.
Garāžās ēka ir pārtapusi omulīgā kafejnīcā ar nosaukumu “Kafijas Garāža”, kas vienlaikus ir arī veikaliņš un telpa, kur iespējams rīkot pasākumus. Protams, ka COVID laika realitātes ir bremzējušas kvartāla attīstību, taču skats uz attīstības iespējām ir cerīgs.
Pagalmā atrodas arī citas sabiedrisko aktivitāšu vietas – piemēram, sēklu apmaiņas punkts, lai cilvēki varētu iesaistīties mantoto kultūraugu pavairošanas kustībā. Savukārt zaļā teritorija starp Villu, Sakaru ēku un kafejnīcu ir pārtapusi par kopienas dārzu ar iedvesmojošu nosaukumu – “Audz”. Šī dārza pamatā ir dizaineres Noras Gavares 2019.gadā radītais maģistra darbs, kas realizēts beidzot studēt Latvijas Mākslas akadēmijā funkcionālo dizainu.
Tā kopienas dārzs apvieno dažādu sociālo grupu un paaudžu cilvēkus – sava dobe te var būt arī bērniem un pusaudžiem, ja tikai viņi izvēlas to kopt. Papildus izziņai pieejams arī kopienas dārza “Audz” “Youtube” kanāls, kurā var apgūt jaunas zināšanas lekciju ciklā, ko lasa Līga Eglīte, kas pazīstama arī kā Cēsu viduslaiku pils virtuves dārza dārzniece un idejas izauklētāja.
Tā Siguldas Zaļās villas kvartāls mērķtiecīgi mēģina kļūt par auglīgu vietu, kur satiekas uzņēmēji ar māksliniekiem, “zaļo pirkstiņu” īpašnieki ar pavāriem un interesenti ar skolotājiem.
Sakām paldies par Lienei Straupei par garšīgo kafiju un izsmeļošo un interesanto stāstījumu!
Jāpiebilst, ka pieredzes apmaiņa tika organizēta projekta “OAB ok” (Nr. AIF/2021/IK/213) ietvaros, ko finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.
NODARBĪBAS BĒRNIEM
-jau no 6.septembra
- Publicēts 24.08.2021.
Mamma un tēti! Nenokavē, piesaki mazo mākslinieku!
Zīmēšanas, gleznošanas, kompozīcijas pamati, darbs ar dažādiem materiāliem- tekstils, papīrs, keramika.
Pieteikšanās līdz 2021.gada 1.septembrim pa tālr. 22036605, Signe vai rakstot e-pastā si.studija@inbox.lv.
Vietu skaits 5- 6 bērni grupā, reģistrēšana pieteikšanās secībā.
Tiekamies!
PASTS - MODES ZĪMĒJUMS
- Publicēts 24.08.2021.
Ja Tevi interesē mode, ja Tu vēlies iemācīties skicēt un veidot sava tērpa silueta formas un krāsas kompozīciju, ja Tu vēlies iemācīties zīmēt cilvēka figūras, izzināt modes vēsturi- aicinām pieteikties uz nodarbībām PIEAUGUŠOS UN JAUNIEŠUS no 12 gadu vecuma apgūt modes zīmējumu.
Nodarbības paredzētas 1 reizi nedēļā.
Gaidām jūsu pieteikumus pa tālr.28328735, Inguna vai e-pastā si.studija@inbox.lv līdz
15.septembrim
Piedāvājums ceturtdienas vakaram
- Publicēts 17.08.2021.
RADOŠĀS KOMANDAS jaunumi Radošajā kvartālā PASTS
MEISTARDARBNĪCAS PIEAUGUŠAJIEM-
PORCELĀNA APGLEZNOŠANA 19.augustā 18.00
Krāsainas kompozīcijas veidošana uz šķīvja dekola tehnikā. Darbnīcas laikā jums būs iespēja apgūt vienu no tehnikām, kuru pielieto porcelāna trauku dekorēšanai.
Dekols (dekols ir grafikas tehnika – uzlīme jeb līmpapīrs, kas apdrukāts ar keramikas krāsu) .
Maksa par nodarbību EUR 20, materiāli un šķīvis iekļauti cenā.
Vietu skaits 4-5 dalībnieki.
Pieteikšanās līdz 18.augustam pa tālr. 22036605, Signe vai e-pastā si.studija@inbox.lv.
R.A.D.I- Ogres novadam!
Meistardarbnīcas Radošajā kvartālā PASTS
- Publicēts 10.08.2021.
7.augustā, ar rokas lējuma papīra meistardarbnīcu, noslēdzies projekta “Vasaras skola Radošajā kvartālā PASTS” nodarbību cikls. Četras vasaras dienas tika radoši aizvadītas piedaloties keramikas, tekstila, grāmatu iesiešanas, papirusa izgatavošanas un papīra liešanas darbnīcās dažādu jomu profesionālu mākslinieku vadībā.
Paldies dalībniekiem par jauko atmosfēru un prieku darboties! Paldies Ogres novada pašvaldībai par finansējumu!
Un te, neliels ieskats rokas lējuma papīra meistardarbnīcas radošajā procesā.
Uz tikšanos citos radošos notikumos!
